tad, kad es gribu nokljuut taadaa realitaatee, kur es daru lietas, kas man ir sirdii vissvariigaakaas, ko es viskarstaak veelos, taa ir taada sashuumeeshanaas, ka es juutu, ka kaut kaada kvantu iespeejamiiba ir tik neliela, ka es beidzot kaut ko sakariigu un konstruktiivu taadaam veelmeem izdariishu, tik neliela, ka pasaule aizdegsies un es eksplodeeshu dzirksteliitees un putekljos, ja taa piepildiisies.
man tas shiet tik neiespeejami, ka vieniigais veids, kaa paarlekt man veelamajaa realitaates liimenii, ir kaa kjiimiskajaas reakcijaas, kur vajag kaut kaadu energjijas katalizatoru, un tad ir eksplozija