15 September 2012 @ 02:46 pm
 
dzilja nelaimiiba, mani paarnjem katru reizi, kad nostaajos dziljas laimes priekshaa
 
 
15 September 2012 @ 08:58 pm
 
man ljoti patiik taa pavedinaashanas maakslas graamata, ne jau taapeec, ka taa ir kjeceriiga un pashpaarliecinaata, bet gan taapeec, ka vinja apsver un iedroshina uz naakamo soli, peec tragjiskas izjustas patiesas padoshanaas un bezspeeciiguma sajuutas. vinja apsola, ka ja tu nesabruksi chupinjaa, bet iztureesi mazlietinj vairaak un paspersi soli paari savai apmiglotajai patiesiibai, tad iekaapsi speeciigaa burviibaa, visus un sevi savaldzinaasi un buus big victory goodness
var jau buut arii ka nav nekaadas speeciigas burviibas, bet man vismas iedvesmojas spiitiigi paarkaapt savai izjustajai padoshanaas sajuutai, tas nomierina garstaavokli.

man shodiena bija stulba, bet tagad, taa kaa mani vecais baara menedzeris uzaicinaaja vienu nakti aizvietot vienu darbinieku, lai arii shodien nostraadaaju riita mainju, un riit jaabuut 7os atpakalj uz naakamo riita mainju, es uzvilkshu zaabakus ar papeedi, ieshu pa nakti pilseetaa nopirkt kafiju, un iegrimshu monotonaa darba burviibaa liidz diviem naktii. man patiik, ka jo vairaak es nostraadaajos, jo vairaak man viss ir vienalga
 
 
simfonija: tom petty - free fallin'