shonakt redzeeju baismiigu hunger games tipa sapni, kur man daudz visu laiku pa kalniem un mezhiem bija jaasteidzas un jaasleepjas. tad es pamodos chetros naktii no bezdieviigiem veederkrampjiem, sadzeeros ripinjas un gaaju guleet liidz seshiem.

man ljoti gribas lai es vairs nemuljkjotos ar naudu un pretenzijaam un savu ego un ietu dziivot pie cilveekiem laukos. es to muuzhiigi atkaartoshu.

tagad buus miers.

veel man shkjiet, ka tas viirietis ko sastapu itaalijaa, gabriels, ka vinjsh ir mans enjgjelis. katru reizi, kad vinju redzu sapnii, notiek kaut kas paardabisks

mani aizkaitina, ka visi gudrie viirieshi saka, ka visu dziives neizdoshanos iemesls ir bailes no naaves. bet nu kaa? kaapeec? ja nekas nav peec tam, tad mirusham cilveekam viss buus vienalga taapat. un ja kaut kas ir, tad bring it, such fun. man shkjiet, ka dziives neizdoshanos iemesls ir bailes no dziives. manu dziives neizdoshanos iemesls ir bailes no nabadziibas, no netiiriibas, no slimiibaam, no izsalkuma no saapeem. man nav bail no vientuliibas un no naaves. mani ljoti kaitina tie cilveeki kas taa saka, pat man ljoti patiikami un miilji domaataaji, visaadi fizikji un budisti. kaapeec vinji taa saka? kas var buut veel atspirdzinoshaaks par naavi? lai kaada buutu balliite, daudz labaak ir ja vinja beidzas.
es gribu lai kaads mani apskaidro par taadu apgalvojumu, jo man nekas starp piedzimshanu un mirshanu neshkjiet iists un kaapeec no iisteniibas ir jaabaidaas.