Iestaajies taads solid klusums, kad man vairs nav ko piebilst, un tas ko es te peedeejaas dienas ierakstu ir tikai taadas necieniigas drupachinjas. Ljoti diivaini. Juutos kaa atnaakusi un atduurusies pret ilgi gaidiito sienu, aiz kuras es vairs nedriikstu teikt ko man gribaas, ja es to nedaru. Un es nedriikstu dramatiski izlikties un izpushkjot savu seeru daarzu ar indiigaam petuunijaam un velnsakniiteem, magoneem vai ko tur.
Es tagad eju guleet un lai viss ir kaa ir, divi devinji ja, kas notiks, tas notiks.