tad kad tu cilveeks pamosties agri agri, tu juuties kaa kundzinjsh un pirmais putninjsh un arii dzirdi pirmos riita putninjus. ak, ja vien es vareetu atrast dziives modeli, kur man pasaule buutu jaapieredz tikai agra riita un veela vakara stundaas, un paareejais laika blaakjis ar cilveeku chalaam un mashiinu bauroshanu kaut kur nostumtos malaa un netricinaatu manus dveeseles uudenjus.

katru reizi, kad atrodu kaut ko kas manupraat runaa absoluutu patiesiibu par to kas dziivee ir visssvariigaakais, dzejolis, vai dziesma, vai smarzha, vai gaisma, vai beerzs, vai lieliskaa gadiijumaa cilveeks, kad to var sajust un taa sajuuta ir kaa dziivu siltu mirdzoshu putekliishu laviina, kaa smieties kaa raudaat kaa lidot kaa buut pasaules valdniekam, tad ir beigta raudoshu kakjiishu balle, tas ir kaa laishanaas miegaa, its utterly sweet and dreamy, liidz tu saproti cik tragjiska izolaacija attur no indulgent sapluushanas ar sho patiesiibu, such a violent jolt un tevi izrauj atpakalj nomodaa un drausmiigajaa triisdimensiju un sausinju viduslaiku likumu blaakjii