taa kaa ir lieldienas un riit atdzimst saule un jeezus un visa daba priecaasies, strautinji tecees un visi zaljaa tonji, balliite, siiki sienaazhi un muljkjiigi putnelji, varbuut deelj miilestiibas, tad taapeec arii par to shodien aizdomaajos
man ir probleemas saprast
jo miilestiiba ir zinoshaaka, jo taa ir skaistaaka. miilestiiba var buut negliita, ja taa ir histeeriska un apmaata un neizzinaata, taada viduslaiku alkjiimiska burvestiiba, varbuut greeks, varbuut ticiiba, taada akla paljaushanaas vai pakljaushanaas
bet es domaaju, ka miilestiiba rodas no zinaashanas un saprashanas un no atziishanas un frekvenceem un vienaadiibas, varbuut karmas
bet tad domaaju, ka jo vairaak zinu, jo vainiigaaka juutos jo vairaak redzu visu ko daru nepareizi. ja cilveeks ir pamodies un zinoshs, vinjsh redz tik daudz truukumus, kaa gan vinjsh sevi par to var miileet, un ja vinjsh nemiil sevi, kaa vinjsh var ljaut citiem sevi miileet, vinjsh nevar miileet citus
bet tas viss ir sarezhgjiiti un es to atstaashu einshteinam, jo vinjsh droshvien to vareetu ticami izreekjinaat, lai arii manupraat ir visaadi miilestiibas attaali radi bet ne pati vinja te uz zemes
---
beznosaciijumu miilestiiba
teicu, ka, manupraat, miilestiiba rodas no zinaashanas, bet tikuntaa, taa zinaashana ir alkjiimiska un paliek metafiziskaa liimenii. taada nepamatota akla ticeeshana gaisaa virmojoshai frekvenchu rezoneejoshu frekvenchu klaatbuutnei, kam meklee apliecinaajumus, un ierauga preteejo un aizdegas visaadaas nejaukaas dusmaas un greizsirdiibaas un noliegumos
katru reizi, kad shkjiet kaadu miilu nenoteiktaa plashaa noziimee, es vareetu attaisnot jebko kas man nepatiik un aizstaaveet kaa siiku beernu. tas ir kaa attaisnot sevii kad tu dari sev paari. otra paziime ir bezgaliiga skumja nobiides sajuuta, ka vienmeer esmu kaut kur zemaak, attaalaak. tieshi tad var ljoti apzinaaties un sajust to robezhu starp atomu aarsieninjaam, to energjiju un pretestiibu. ai.
---
pirms paaris dienaam naktii ap trijiem pamodos, istabaa bija tumsh, spogulii spokojaas meenesgaisma, un man bija dabiski bail. protams, ka tad es sapratu, ka ne istabaa, ne aaraa nekas nav mainiijies. esmu pati taa, kas sevi biedee. tam kaa visu redzu nav nekaada sakara ar realitaati, es to sev naktii atkaartoju dzelzhaini un bez apstaajas. tas ir tik shausmiigi, jo tieshi taadaas naktiis saprotu, cik maz es sevi kontroleeju, savu praatu, nezinu kas tur vispaar daraas, un man ir vienmeer tik ljoti bail, ka tas mans praats kaut kur aizsliidees un aptumshosies un visu manu silto dveeseliiti un labestiibu izbiedees aaraa, ne jau ar nodomu, bet vienkaarshi just because it could, deelj inerces
