gaaju maajaas, redzeeju sarkani zviiguljojoshu zvaigzni, izraadaas tas tak marss

man patiik braukt tukshaa autobusa augshstaavaa dienviduu un dzert jogurtu no bundzhinjas, un man viss patiik. bet tad peekshnji es sev ljoti nepatiiku un mani caurstraavo taada galeeja pashapnikshanas sajuuta un man shkjiet, ka autobusam es esmu apnikusi un skatiem aiz loga esmu apnikusi, jo es tik biezhi te braucu garaam, ka esmu apnikusi visai pasaulei. es pabraucu garaam kaadam charity veikalinjam un juutos kaa vinjsh, es juutos kaa visas taas nolietotaas lietas, kas ir atdotas, jo taas kaadam bija apnikushas un diezgan pretiigi, jo labaak vinjas buutu sadedzinaatas, nekaa izstaadiitas apskatei gurdenas apputeejushas seeriigas saullainaa dienas viduu aizvien un nevajadziigaakas ar katru leenu stundinju. vienmeer gribu aatraak nokljuut maajaas un pasleepties

man tagad shkjiet, ka shos gadus esmu lidojusi prom kosmosaa no taa kas es patiesiibaa biju, un kad es atceros, tad man uzgaazhas taadas kaa klintis vai viss pasaules smagums, un man ir tik ljoti zheel, es juutos kaa skumjsh holokausta ebrejs bez tiesiibaam uz laimi. patiesiiba palika kad man bija 19 un viss shitais ir stulbs lohs
vai es kaadreiz veel buushu prieciiga? es shaubos.