ljaunais murgu viirietis riit brauc projaam,

es gribu to ko es nevaru, bet es nezinu, varbuut, bet es nezinu, es neko nezinu
ja vien es vareetu justies perfekti
taa ir taada pateetiska sajuuta, kaa sapnjos, kad tu meegjini savaakt izlijushu uudeni vai kaut ko notiiriit ar netiiraam rokaam, savaa sapnju deliirijaa, bet tad leenaam attaust, ka tas tachu ir neiespeejami, un nekad nekas nebuus gana tiirs un labs un autentisks
viss ir tik biistami
man vienmeer ir par maz speeka un neizmeerojami par daudz veeleeshanaas
vidusceljsh nav darinaats no zelta, bet gan no vudija alena
nevaru iedomaaties neko labaaku, saskaniigaaku ar sho dienu, kaa doties garaa novakares pastaigaa matiem pliivojot priekshaa sejai, tad pa celjam nopirkt pudeli salda siirupiiga alkohola un kaadu glaaziiti pie saulrieta pie skumjas muzikaalas meditaacijas

kad es biju maza, man ljoti patika iet seenjot gar shosejas malu laukos, pa graavi. tur bija graavis, well, ne gluzhi, tur bija shosejas mala ar beerziem, un tad nedaudz zemaak tiirums. man tur patika iet seenjot rudenii, man taa shkjita lieliskaakaa lieta ko dariit, atrast seenes, daudzas mazas uzvarinjas, man vislabaak patika taas raganbekas, jo vinjas bija saartas ar zilganiem kaatiem, un ljoti lielas, tad es aptuveni sapratu, ka visskaistaakaas lietas dziivee ir indiigas un naaveejoshas.