vislielaakaa probleema man dziivee ir tas, ka nekad neesmu jutusies kaa dzhonijs bravo vai spriidiitis, kas pats savu laimi obligaati grib iet, ies un sameklees. vienmeer esmu jutusies kaa ordinary koshlene, kas pieliip dazhaadiem cilveekiem, pilseetaam un lietaam, un tiek pielipinaata, padota taalaak pa laika dziives liiniju. un probleema ir tur, ka katru reizi kad kaads no cilveekiem izdomaa pazust, vinjsh pazuud ar kripatinju no manis, un ar katru reizi, gadu kljuustu aizvien mazaaka un skumjaaka, un esmu tik dumja paradoksaala koshlene, ka vairs sevi nemaz nepaziistu un distanceejos no shii neizbeegamaa procesa, lipiniet mani kur gribat
taapeec, lai arii es ljoti gribeetu un vareetu, bet es nestriideeshos sev pretim, ka vispareizaakais dziivee ir sveicinaaties tikai ar labo smadzenju puslodi paarsvaraa un sevi uztvert no malas, drosha attaaluma