i don't wanna fight
vienmeer tik apziniigi meegjinu atrast vistiiraako domu un nostaaju, bet tas ir bezgaliigs, varbuut bezjeedziigs, process, un manaa praataa, nedaudz izklausaas peec shizofreeniska dialoga. katra jauna doma shkjiet galeeja bet peec paaris mirkljiem jau nejauki iedomiigi meli, bet man tik shausmiigi vajag nonaakt pie centra, nevaru vairs shaadi spokoties, taa nav nekaada dziivoshana.
man shkjiet, ka man vajadzeetu beigt vispaar runaat, un atgainjaajot no sevis ruugtuma un izmisuma lietuveenus, seedeet mieriigi dziives neskartai un varbuut tad pashaas beigaas pirms peedeejaas elpas es atradiishu beidzot kaut vienu vaardu, kursh nebuus jau atkal skaudri meli

ar ottavio runaajaam par brain altering medicines, tenaiinu, dha, dmt vai ko tur un uzprasiiju ko vinjsh zina par 5htp. un vinjsh paarboliija acis un teica ka esmu stulba ja vinju lietoju, jo tas kaa vinjsh darbojas, ir pirmaas paaris nedeeljas liek justies bold and beautiful un ka viss ir labi, bet tad saakas pakaapenisks downeris, laikam taapeec vakarnakt burtiski gribeeju nomirt, kas nav nekas aarpus normas, bet gan tas spars ar kaadu.

bet yeah, tad atliek tikai alkohols, kas sagadiishanaas fraktaalja deelj ir utterly handy. stundu pirms darba beigaam tims ar pjotru gaaja uz baaru un prasiija vai man pa celjam kaut ko atnest no tesko, biju jau izleemusi ka ieshu pati pirkt avokado un baziliku un taisiit ko veseliigu, bet zemapzinja ar vaargu balstinju nochuksteeja viskijs!, tikai man, un pjotrs protams naakot atpakalj bija sagadiishanaas peec nopircis viskiju, jo atcereejies ka man ziemaa avajag burbonu.

vinjsh tik gliiti izskataas graciozaa kantainaa glaaziitee uz baltajiem palagiem manaa gultaa, taa ir miilestiiba, beznosaciijumu, manas ciinjas ir stulbas, es buushu hemingvejs