08 December 2011 @ 10:43 pm
memento  
peedeejaas dienas man shkjiet ka pie manis ierodas 'peedeejaas domas' nu taadas ljoti galeejas, peec kuraam ir klusums un peec un aiz vinjaam nekaa nav. piemeeram, ka visa cilveeku buushana uz zemes ir groundhog day vai kaa to filmu sauca, fraktaalis, kas nekad nebeidzas un visi cilveeki ir ieprieksheejo cilveeku nedaudz advanceetakas versijas. domas ka es nekad neuzzinaashu kas ir mana apzinja, domas ka laiks paiet tik aatri, bet ne jau taa sociaali teerzeejot 'ak jaa, ha, laiks tik aatri iet, labaak iedzeram' bet nee, tieshaam bailiigi aatri, un domas, ka manaam individuaalajaam domaam nav ne mazaakaas noziimiites, jo vinjas ir galeeji neorigjinaalas un neproduktiivas. domas, ka visi ir mazi samaitaati beerni un lielaakaa dalja neizaug par pieaugushajiem. domas kas man liek apreibt galvai un shkjebina un man ir gruuti tad pacelt rokas un doma, ka jaaiziet no maajas pie pasaules ir sirreaala, sirreaala.
doma, ka nekas neskaitaas, un shaadas epifaanijas ir kaut kaadas muuzhiigas laika cilpas kas atkaartojas jau biljons gadus un ir kaa spokainas atbalsis kaut kaadaa tukshumaa aiz kosmosa.
bet es negribiigi ticu, ka riit doshos uz darbu un cilveeki atkal man nozags dveeseli un es buushu smaidiiga un parasta, peectam doshos uz otru darbu sestdien un speeleeshu atkal citu lomu, tad sveetdien doshos uz darba ziemassveetku balli un eediishu lasi un dzershu shampanieti, un pirmdien iensiegshu eseju skolaa, un peec nedeeljas braukshu maajaas uz riigu, un peec 3 nedeeljaam, braukshu maajaas uz birmigemas bedroom un peec paaris dekaadeem nomirshu un pasaule turpinaasies bezdveeseliski un jaunas meitenes rakstiis dienasgraamataas to ko es juutu un domaaju shajaa konkreetajaa momentaa