19 November 2011 @ 10:20 am
a speck of dust  
katram cilveekam savos nieka dotajos plus vai miinus 70 gados ir jaaatklaaj pasaule no jauna un jaadomaa, ka vinjsh un viss kas ar vinju notiek ir svariigs bet taa nav, un taalu to apzinos, ka man negribas neko atklaat, man gribas mieriigi seedeet un maat ar galvu un varbuut tureet kaut ko rokaas, spilvenu vai kruuzi vai kakjeenu, jo visu ko es veel nezinu jau driiz zinu un tad pati sev kljuustu smiekliiga, kam tas ir vajadziigs. un vistrakaak ka ir tik gruuti staaveet pretii visai gross matter realitaatei, kas visu patiesiibu paaris mirkljos sasodiiti anihilee un padara mani par raibu klaunu un pati kljuustu par savu antagonistu un visi mani racionaalie manifesti kakjim zem astes
man tik ljoti riebj anglija ar visiem dzeeraajiem un low lifes kuri ir kaa muulji un tie paaris zelta cilveeki, vinji ir ljoti taalu citaadaa zinjaa. virdzhiinijai ir taisniiba, ja vien man buutu smags koka galds un skapis ar iistaam graamataam pashai savaa istabaa ar logu uz liepu vai ezeru tad es vareetu panest vientuliibu un visas bezgaliigaas huinjas, jau kaada treshdalja dziives pielauzta.