27 October 2011 @ 03:52 am
reabilitaacija  
kad man kaut kas iepatiikas tik aatri un nejaushi kaa siikas liesminjas sausaa zaalee vasaras viduu aizdegas un kljuustu galiigi traka un mans praats paarveershas par raganiskiem dienvidamerikas dzhungljiem, oh well, bet tas viss iederas tajaa lielajaa baltajaa pasaku graamataa ko man beerniibaa bija bail atveert konkreetaas vietaas kur bija bildes at velniem un vilkiem
shonakt mans vieniigais prieks ir izsleegt gaismu, guleet gultaa un skatiities tukshaas debesiis klausoties sirds apstaashanaas muuziku liidz aizmiegu

toms veits
"Does he wake up paranoid or grateful? He gathers up his crow book, finishes his coffee, pockets his song ideas. "I don't know. As Bob Dylan says, 'Fear and Hope: always sounds like a comedy team to me…'"
Tags:
 
 
simfonija: worriedaboutsatan - respirator
 
 
27 October 2011 @ 09:36 pm
all my pretentious bullshit  
man ljoti shkjiet ka visu laiku koncentreejos uz vispaareejaam muljkjiibaam iluuzijaam kameer lielaas patiesaas un skaistaas lietas man ir acu priekshaa bet neredzu nedomaajot atgainjaaju kaa skumjus naktstaurinjus, un driiz viss ir nokaveets kad es ieraugu un tas ir mazliet brutaali

shodiena bija ljoti dreegna bet nekas, izgaaju ljoti garaa pastaigaa pa lietu novakaree, tad uzvaariiju katlinjaa maarsilu, naatru un klinjgjeriishu teeju sajaukumu un elpoju karstos tvaikus, varbuut tas man galvaa kaut ko sadziedees
 
 
simfonija: the horrors - i only think of you