modos, paskatiijos uz sienas pulksteni un izskatiijaas ka ir ap pieciem, prieks, jo driiz vareeshu atkal iet guleet dienas paiet aatri un labi vien ir, attaisiiju logu, lija veejains lietus, apseedos gultaa, plukstenis bija ap pusdivpadsmitiem, negribas iet aaraa, visas manas mantas manaa istabaa man tagad uzbruuk, man gribas atpakalj to sajuutu kaada bija beerniibaa laukos, ka varu iziet aaraa un visa apkaartne pieder man un varu iet speeleeties zem augstaam liepaam vai uz beerzu birzi vai uz smilshainaa celja, tagad man pieder tikai viena istaba kur man uzbruuk mantas