man laukos beerniibaa maajas malaa bija shoseja, beerzu ieskauta, tur bija skaisti saulrieti, es pa to shoseju braukaajos tad ar riteni, starp ljoti augstiem beerziem
veel shosejas malaa bija pietura, ar mazu solinju, tieshi pretiii rietumiem un pamestai fermai, es tur dazhreiz seedeeju. man shkjiet es tur veelaizvien seezhu un vienmeer palieku, viss brauc garaam

ja cilveekam ir laba dziive, kur ir gudra galva, dazhi draugi, ir nauda un jauka istaba un vakarinjas, bet ja vinjsh ir nelaimiigs un katru dienu gauzhaas, tad veiniigais kas vinjam truukst ir pashapzinja, lai ieguutu taas lietas ko vinja sirds tieshaam veelas. sakot ka taas lietas ir paardabiskas ir muljkjoshanaas