when i wake up in my make up, have i ever felt so used up as this
vakar sapnii taisiiju kolaazhu ar teemu 'visi ideaalie viirieshi kuriem bija lemts ar mani buut kopaa bet ar kuriem es nekad nebushu kopaa'
tajaa kolaazhaa bija paarsvaraa slaveniibas, piemeeram dzhonijs witvorts, billijs krudups, kurts kobeins, brendons boids un taa taalaak. es vinju sejas saliimeeju uz liela kartona un blakus pieliimeeju atteelu ar baltu villu okeaana krastaa, nu ne jau pashu villu, bet bildi ar skatu no balkona, ap kuru pliivoja balti aizkari uz zilo okeaanu
senaak pilnaa paarliecibaa domaju ka 'eksistenciaala kriize' ir pretenciozas mukjkjiibas un ka taa sajuuta driizaak ir neizleemiiba, bailes vai slinkums, bet tagad izjuutu eksistenciaalas kriizes patiesumu liidz matu galinjiem

katru reizi, kad sastopu kaadu apburoshu zeenu vai cilveeku for that matter manii eksplodee muljkjiiga dziviibas energjija
bet visas pukjes vasaraa aatri noviist un ziema atkal naak
man piemeeram mans negatiivisms vienmeer ir shkjitis komisks, tas ir kaa humora veids, kuru neviens nekad nesaprot