ielidojot stanstedas lidostaa pirms nedeeljas, izleemu nopirkt pacinju silk cut lights un panjemt nedeelju briivdienas manai 4 meeneshu sekmiigajai nesmeekjeeshanai. shodien ir peedeejaa diena, taa nu peec darba ap 4iem no riita, seedeeju uz lieveniisha dzerot dzhina mixeriiti un piipeejot. saulleekti jau paliek tumshaaki, un man galvaa skan edvarda staarka balss 'the winter is coming', bet manii tajaa momentaa iemaajoja taads miers. to ko man nespeej sniegt dievinjsh biezhi man sniedz dzhins. tad es izmetu atlikusho pacinju un devos pie miera. es dazhreiz luudzu lai man sapnjos atnaak visaadi iedvesmojoshi enjgjelji un ainavas, bet tad es redzu tikai kaut kaadus brunjurupuchus un kreeslus.

ir vientulja darba dienas peecpusdiena un es gribeeju iet pastaigaaties. bet dazhreiz vientuliiba ir tik tragjiska ka ieshana aaraa to pasviitrotu kaa ar zhileti tieshi sejaa. esmu arii paaraak apreibinaajusies ar dzhinu, saakumaa leeju gliitaa glaaziitee, nu jau no kaklinja. aaraa spiid tik nevainiiga vasaras sauliite, bet es redzu tikai kara laukus un man vajadzeetu buut pavisam galeeji citur