10 March 2011 @ 09:02 pm
 
man patiik muuzika kas izklausaas peec plashaam zilaam debesiim ar varbuut minimaaliem spalvu maakonjiem un saules gaismu bez pashas saules, piemeeram, 'born slippy' vai dandy warhols 'heavenly'
tad es skatos debesiis un juutos kaa debesu jums ir milziiga patiesiiba un es esmu mazs nezinoshs beerns, kas kaadu dienu kljuus par zvaigzhnju putekliishiem un uzlidos debesiis un buushu dalja no patiesiibas, cool

man ir tik skumji, ka neviens zeens nekad negrib ar mani draudzeeties. visi zeeni mani grib apskaut, pabarot, likt klausiities vinju muuziku un vest aaraa piedzerties, bet ja es gribu tikai ar vinjiem patieshaam runaat un nekaadas tamliidziigas muljkjiibas, tad vinji paliek aizvainoti un niigri un padodas un aiziet. taados briizhos es juutos kaa muljkjiiga idiote kas visiem dara paari un pati nezina ko grib

mani aizkustina briizhi filmaas, kad galvenie varonji peec smagas ciinjas, ieguvushi zilumus, un bruuces, ar peedeejiem speekiem izglaabjas, apkaart valda izsmeejiigs miers un shkjiet, ka visi pasaules daargumi ir priekshaa un pieejami, bet taas ir muljkjiibas, jo realitaatee vinji jutos taapat kaa kareivji atgriezushies no afganistaanas, kad domas kaa naglas

es ljoti vairs negribu mekleet sensaacijas un klausiities skumju muuziku
 
 
simfonija: dandy warhols - the last high