vairs nekad netaisos sapriecaaties. zeeni ir stuulbi un dziesmas melo. vislaabaakaa ir rutiina un varbuut arii metafizika, nopietni

man iisteniibaa nepatiik, ka cilveeki man dod noskatities filmas, it sevishkji uzlaadeetas uz flash atminjas kas ir maza lego futbola viirinja formaa, kuram acis iedegaas zilas, iesleedzot kompii. jo tad es nevaru dariit visas lietas, ko es taapat nedariitu, ja man filma nebuutu iedota, jo man ir pienaakuma apzinja vinju noskatiities, citaadaak es tikai teereeju taa cilveeka labveeliibu

anete man vakar atrakstiija, ka grib tikties, jo neesam kaadu meenesi tikushaas, bet taa kaa es pirms darba atsleedzos, vinjai neko neatbildeeju, atbildeeju tikai shoriit, kad pamodos 13:45, bet vinja man vairs neatbild. dazhreiz man shkjiet, ka dekartam bija taisniiba par to, ka cilveeku kontrolee ljauns deemons, manaa gadiijumaa deabiliteejot dariit lietas, ko vajag un gribaas, pat vismazaakaas lietas, es jau divus meeneshus sienas pulkstenim nevaru nopirkt bateriju, vinjsh muuzhiigi raada bez chetrpadsmit minuuteem desmit, dazhreiz, kad laiks sakriit divreiz dienaa, mai paarnjem komfortabla miera sajuta, ka nav jau tik traki, taada pati sajuuta mnai paarnjem, kad braucu autobusaa uz saviem neizteiksmiigajiem darbiem, jo tas ir mere reflection of how life should be and mine kinda is, so bugger off