21 January 2011 @ 12:18 am
 
kopumaa man patiik seno laiku cilveeki, kas pietureejaas pie viena darba, vienas sievas, viira, vienas pilseetas un vienas ticiibas. lai arii taa ir savaa zinjaa aprobezhotiiba un varbuut atsevishkjos gadiijumos citu vinju veelmju apakroshana, tas ir tuvaakais, ko esmu redzeejusi, kas liidzinaas integrity un tam, kas manupraat ir vieniigais skaistais
neveelos jaunas lietas vai cilveekus, jo taapat kaa laika mashiinas uzbuuveeshanai ir kaads 0.00000001% success rate, taapat zinu, ka iespeeja ka jaunaas lietas vai cilveeki buus kas noturiigs ir tuva nullei
21. gadsimta lieliskaa iespeeju zeme, kas ir kaa liels cilveeku, mantu un emociju iepirkumu centrs, ir nejauka, beigaas dziive tikuntaa ir gaidiishana, un notikumi un cilveeki ir laika kaveeshana, 
es uzskatu taapat kaa mans ljoti diivainais franchu studiju biedrs, kursh pirmajaa filozofijas lekcijaa ieradaas ar stundas nokaveeshanos, paklausiijaas 5 minuutes pasniedzeejaa, tad uzdeva jautaajumu
'ok, but when will you get to the point?' 
pasniedzeeja - 'what do you mean?' 
vinjsh - 'when will we get some answers?'
gribu vienkaarshi atrast kaadu pusliidz jauku vietu kur guleet un gaidiit