dziive ir dazhu dekaazhu process, kur shkjiet, ka vajag kaut kaadas lietas, cilveekus vai notikumus, tad viss apniik un pazuud, praataa gjenereejas fibonachii haoss, varbuut neko vairs nevajag tad viss kljuust ljoti vienalga un nav kur likties
dazhreiz arvien biezhaak man ir dusmas, nesaprotu cilveeku prieku, vinjsh shkjiet tik outrageously muljkjiigs un neadekvaats
teikt