vakar vairaakas stundas lasiiju the rum diary un tad aizmigu ap 4pm uz lielaam koka shuupoleem, aaraa. kad es pamodos, man bija mazliet slikta duusha un es jutos taa kaa man buutu pagjiras. noleemu, ka pie vainas ir mana atrashanaas vieta, taapeec nodomaaju fuck it un aatraa solii devos uz diikja pusi. apseedos pie diiikja uz solinja un kaadu laiku skatiijos uz horizontu, mani paarnjeema nolemtiibas sajuuta, jo bija karsts, sisinaaja sasodiiti daudz sienaazhu un viss bija paaraak zaljsh un dzeltens prieksh izslaveetaas dabas harmonijas. blakus diikjim ganiijaas 4 govis, kaadu laiku es veeroju govis, visas man skatiijaas pretii. es vinjaam dusmiigi pateicu 'what!'
it makes perfect sense innit, govis visu dienu eed, visu gadu, thats it.
atgriezties dabaa ir kaa atrast senu priekshmetu, ko muusu gadsimtaa vairs neizmanto, nevaru atcereeties prieksh kam un kaa to lieto, but its very nice. es vispaar nesaprotu, ko es daru pilseetaa ar visiem saviem sasodiitajiem pienaakumiem un laika ierobezhojumiem, pashizdomaatiem ierobezhojumiem, kameer es vareetu visu atlikusho muuzhu pavadiit laukos, dzerot dzhina mixerus un skatoties uz goviim. man ir dusmas uz manu laiku un sisteemu, no kuriem es nekad vairs nevareeshu atradinaaties

tas, ka es katru dienu vairaakas reizes neapdeitoju savu facebooka profilu un tas ka man nav twittera man liek justies garlaiciigai, secretive, antisociaalai un neiederiigai shajaa jaukajaa gadsimtaa