cik gan patiikami ir uzzinaat, ka eseja kas jaauzraksta kaadaa treshdaljaa dienas ir tikai 1500 nevis 2000 vaardu. bet jau zinu. atkal. tajaa vietaa lai vinju tagad rakstiitu, dzershu kafiju, smarzhoshos, kjemmeeshu matus, varbuut kartoshu skapi, rakstiishu mazu ineffectual prozu, varbuut skatiishos filmu, tad vakara braukshu uz lekciju skatiities uz savu sharmanto pasniedzeeju, tad pashaa vakaraa varbuut negribiigi saakshu un gadiishu kad manas smadzenes vairs nelauziisies un beidzot atraisiisies tikai peec 10iem vakaraa, tas jau nav atkariigs no manis bet no vinjaam, steigaa uzrakstiishu kluci esejas paragraafu kur burti vaardos samainiiti vietaam un viss izklausaas naivi un dafuq, no riita piektdien visu paarlaboshu kaa teicamniece un cereeshu uz reenu B