es nebiju bham, es biju lemingtonā spā. bija tā, ka es nokavēju manu autobusu no koventrijas uz bristoli, tāpēc mēs ar edgaru uzcepām plānu, ka man ir jābrauc uz bham ar vilcienu, jāmēģina atrast autobusa stacija no vilciena stacijas, un tad jāpaspēj uz pēdejo autobusu uz bristoli, bet man nebija kredīta un mans telefons lādejās ārā tāpēc es biju nāves bailēs, ka nokļuvusi tajā vilcienu stacijā es apmaldīšos un mani nogalinās birmingemas youths.. tu necēli, tāpēc es pazvanīju no edgara telefona anetei un viņa man pastāstīja kā nokļūt tajā bus station, bet beigu beigās es tik un tā negāju tur, kur viņa stāstīja, tāpēc ka tur neizskatījās tā kā viņa teica, ka tur izskatās. es beigās sekoju savai intuīcijai un nokļuvu tajā autobusu stacijā, lai arī bija tumšs un es neko nesapratu.