man aiz loga apburoshi dzied siiks putninjsh, uz palodzes ar lielu liesmu deg svece, debesis ir tumshi zilas, nekustiigas, apmaakushaas. tas putninjsh dzied taa it kaa vinjsh buutu vieniigaa, dziivaakaa shodienas un apkaartnes sastaavdalja, taa it kaa vinjsh neiedereetos, jo buutu atlidojis no daudz skaistaakas vietas, varbuut vasaras

pati tikmeer dzeru otro ljoti lielo kafijas ar piena kruuzi, lai beidzot pamostos, es peedeejaa laikaa nekad nevaru pamosties