i can't help myself
dziivi izteelojos taa ka saakumaa no riita staaveeju pieturaa un gaidiiju vilcienu, kam mani bija jaaaizved uz utopiju vai paradiizi wherever man. bet tad kaut kad pusaudzhu gados pa dienvidu to vilcienu nokaveeju, jo ne iisti redzeeju, ne dzirdeeju, kuuljaajos miglaa vai plazmaa, viss bija solaris un es biju Simple dog
vilciens pagaaja garaam un es paliku tukshaa laukaa laika cilpaa vietaa bez vaartinjiem kaut kur debesiis vai ezeros uz manaam miiljaakajaam citaam dimensijaam un prieciigumu. un tagad man ir burtiski vienalga ko es vareetu dariit. bet lai viss buutu veel ljaunaak, vieniigais kas man palika iekjeeries manii kaa lietuveens ir sasodiita 'es' apzinja, ko es nevaru pazaudeet un kas neatlaidiigi projicee absoluuti smiekliigu iedomiigu ideju, ka man veel visaada sveetlaime ir priekshaa taapeec ruupiigi jaaizveelas ko es daru, taa nav, es to zinu, muljkjiibas
taapeec tagad man, kameer shajaa tukshajaa vietaa maldos apkaart, man shkjiet cik salda buutu dziive, ja es vareetu buut jebkas, ik pa meenesiitim. tagad es ljoti gribu buut Mobergs no the Rum Diary, kaut kas ljoti pievilciigs ir tajaa, ka es vareetu bezgaliigi nolaisties, staigaat noshmuleetaa meetelii un nodzert sarkanas acis un triicoshas rokas, un peecpusdienaas meditatiivi klausiities hitlera uzrunas

man vienmeer ir shkjitis, ka cilveeku dabiskais staavoklis ir haotisks vaajpraats un neirozes un padoshanaas, un visa dziive paiet meegjinot taadu tumshumu apspiest, un vieniigais kas paliidz to realizeet ir citu cilveeku kompaanija, ko sekojoshi es gan pateiciigi miilu, gan dabiski ieniistu

“Then came noon, and morning withered like a lost dream. The sweat was torture and the rest of the day was littered with the dead remains of all those things that might have happened, but couldn’t stand the heat. When the sun got hot enough it burned away all the illusions and I saw the place as it was—cheap, sullen, and garish – nothing good was going to happen here.”