mani pēdējā laikā mazliet nomāc tāds watafaks par to, ka es nesaprotu, kas es esmu (ne sociālā vai tmldz nozīmē, bet tādā kind of cilvēks mašīna veidā), jo ir kaut kādi bezapziņas vai es nez nekontrolētie (katrā ziņā es nevaru izsekot tam, kādu procesu rezultātā tie sastopas un veido TO) stāvokļi (piem., starp miegu un nomodu, kad vērpjas kopā kkādas reāli pārdzīvotas lietas ar nereālām), bet vispār solipsisma izjūtai jau pietiek ar kaut kādu intuīciju un es atvainojos, es diezgan pišos par/ap/ar terminiem