es gan jau skaitos izņēmums/dīvainis, bet man tas notika dabiski. dzīvē izgāju cauri tādām grūtībām, ka manī "kaut kas salūza" un iestājās pilnīga vienaldzība par to, ko par mani kāds varētu domāt. arī alkohola aspekts. un tad nu es brīvi runāju par apokalipsi, metāla trubām, mentiem utt.