tās nav bailes. jau vairāk kā gadu šī emocija manī nav manīta. tās ir dusmas aiz bezspēcības, nevarēšanas vispār neko mainīt, ka man ir jāeksistē mērkaķu fermā, kur pat sarunāties ar viņiem par to visu nav iespējams. nespēja atrast pat vienu cilvēku, kas būtu pie apziņas, kādu kuram vēl ir smadzenes, kādu kas nav uz kairinājumiem atbildoša programma.