Property: Communication

« previous entry | next entry »
Aug. 23., 2012 | 04:08 pm

Pēc visiem veselā saprāta kritērijiem nav prātīgi dienu iesākt ar brokastu vietā paātrinātā tempā izdzertu puslitru Tērvetnieka "Alā". Nākamā opcija visticamāk nebūs doties mājās darīt lietderīgus darbus.
Bet pienāk vakardiena, kad māsa jāiepazīstina ar "Alu". Un pēc tam ar pa ceļam nopirktiem aliņiem jāierodas pārsteiguma vizītē pie [info]hederas.

Atmetot kritērijus, jāatzīst, ka tā bija viena no vērtīgākajām dienām, ja ne pati, pēdējā laikā. Atslēgas vārds: sarunas. Mūsdienās, kas tik pilnas tehnoloģiju, ignorances un "Kā Tev iet? - Njehhh..", īstu sarunu trūkumu, ļoti iespējams, vairs nejūt, jo tas pierasts. Līdz ar to:
a) šķiet neiedomājama vairāk kā 10 stundu no vietas ilga saruna ar cilvēku;
b) tikpat neiedomājami šķiet aizmirst par datoriem, viedtālruņiem un citiem internetpiekļuves rīkiem;
c) pēkšņa intensīva dzīves un sevis kā cilvēka apzināšanās ir tik pārsteidzoša, ka iespējama apmaldīšanās laiktelpā un apziņā;
d) u.c.

Un dienas gaismu pamazām nomainīja vakara krēslā degoša svecīte Kolhoza virtuvē.
Un alu nomainīja Moka ar kolu.
Un divinteresanto sarunu nomainīja vairākinteresantā Katanas spēlēšana.

Un es jūtu, kā Kolhozs pamazām kļūst par istabu blakus Avotu komūnai vietā, kas saucas Mājas.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {0}