Mesmerize

2/27/09 04:25 pm

Kaut es nespētu just...tas stress,kas ir apkārt, izsmeļ mani arvien vairāk.
Kā es vēlētos atgriezties tajā laikā, kad ieritinājos mīļotā azotē un tajā brīdī piederēju tikai tam mirklim...dziļi ieelpojot viņa smaržu, saklausot sirdspukstus un sajūtot viņa roku noglāstam manu galvu. KAUT.
Man vairs nav māju. Nav kur atgriezties. Nav neviena, kas pateiktu, ka mīl. Iekāpjot vilcienā uz dzimto pilsētu, sajutu smagu akmeni, kas uzkritis manai sirdij...gluži kā toreiz, kad pirms aptuveni četriem gadiem sēdos vilcienā, lai Ziemassvētku brīvdienas pavadītu Rīgā, atšķirtībā. Nav miera nekur. Šobrīd arī te valda stress...bet kur lai es liekos, ja šajās, it kā manās mājās, nevaru rast mieru?
Un šorīt, ceļoties no svešas gultas, svešas istabas un svešām skaņām...jutos tiešām, ka mani kāds soda. Jautājums tikai, par ko...

Es ceru...joprojām ceru, ka viss būs kārtībā. Jāiztur. Kaut kā.

2/23/09 07:57 pm

Šonedēļ pārvākšos. Mēs dzīvosim atsevišķi. Paļaušos uz likteni, jo tam es ticu.

2/21/09 10:39 pm

Joprojām nav atbildes. Viņš gribot " rozā brilles"...bet varbūt tomēr ko citu?

2/21/09 10:20 am

Man gribas pateikt...tai otrai...LIEC MŪS MIERĀ!

2/20/09 09:09 pm

Dzīvosim, redzēsim! Nav ko lieki iespringt un izdomāt visādus scenārijus savā galvā.
Vēl joprojām visu vainu noveļu uz planētu un zvaigžņu stāvokļiem, tur, augšā.

Aizdomājies?

2/17/09 03:33 pm

Miegot ciet agrajās operāciju vadīšanas lekcijās domāju par to, kā ātrāk tikt mājās un izgulēties. Nez kāpēc nekad tas nerealizējas...
Šodien parakstīju līgumu ar banku. Uz to mēnesi strādāšu tādā struktūrvienībā, kuras nosaukumu neviens normāls cilvēks nevar atcerēties.
Lūk - jo vairāk izmuldies par to cik ļoti negribi strādāt bankā, jo ātrāk noraujies par saviem vārdiem. Tāpēc mīļie, labie - kušs! Vai arī atbildiet par saviem vārdiem un...domāma arī dzen.

2/17/09 02:32 pm

Nav vairs dziļās akas ar smago vāku virsū. Akā ir iespīdējis saules stariņš un parādījušies mazi kāpslīši. Mēs kāpsim kopā un galvenais, ka mēs ticam, ka neviens no tiem pakāpieniem nesalūzīs. Grūti, jā. Savādāk, arī, jā, bet nekas. Kādreiz akā arī ir jāiekrīt, lai pēc tam spētu saprast un novērtēt, kas mums dots...

Aizdomājies?

2/15/09 07:24 pm

Pastāvēs, kas pārvērtīsies.
2. iespēja dota.
Paldies! :)

Aizdomājies?

2/11/09 04:44 pm - par praksi

Izjutu reālu baiļu un izmisuma sajūtu, un iejutos lūdzēja lomā - tā lūdzēja, kas ķeras pie katra salmiņa, lai dabūtu DARBU. Nē, nē, es darbu nemeklēju, man šobrīd ir jāatrod prakses vieta, bet nu reakcija no uzņēmumu puses ir graujoša...Tikai bankas nāk kaut cik pretī. Ceru, ļoti ceru, ka tikšu kādā no bankām, lai arī cik minimāla man tā patiesā motivācija būtu tur strādāt. Es vēl cerēju, ka tikšu kādā mārketinga firmā...ha! Naivā..

Latviešu skaudīgums mūsdienās vairs nav vietā - Lai jums un jūsu vecākiem ir darbs un lai vispār labi klājas!!! Turas!

Aizdomājies?

2/3/09 05:50 pm

( Lūk, te ir! :) )