like a rolling stone
Posted on 2010.05.14 at 21:42Mūzika: Bob Dylan - Ballad Of A Thin Man
Krista:
Tas viss noveda līdz tam, ka "attopos vienā agrā rītā Andrejsalā sēžam un raudam, un tā, ka vienkārši nezinu, ko darīt. Un tad es saprotu: ū jā - bad trips."
"Nezinu, kā viņiem tas izdodas. Vienkārši dabiski, naturāli kultivēt to, ko sauc par bad tripu. Visas savas dzīves garumā."
Ir apnicis tas, ka viss vienkārši IR, un ka to nevar vienkārši izbeigt, ielecot Daugavā. Viss tik un tā turpināšoties. Krīt uz nerviem tas,ka viss, kas bijis un būs, jau ir smadzenēs, tajā daļā, ko neviens nav apzinājis. Tāpēc viņa vienkārši beidzot grib visu izbeigt. Sasniegt Nirvānu. Bet vēlāk viņa atcerējās, ka tomēr ir atradusi mērķi savā dzīvē - aizbraukt uz Himalajiem, atrast Samadhi alas, kurās sastinguši meditē iepriekšējo civilizāciju un rasu pārstāvji, un viņus vienkārši uzmodināt. Jo: "Uzrakstīt grāmatu, uztaisīt filmu -pohuy- to filmu taču ir daudz, grāmatu arī. Bet pamodināt guļošus atlantus, tas taču ir lielāks action, tas taču ir sakarīgāk." Labi, var jau paņemt līdzi arī videokameru, to visu nofilmēt, tad uzrakstīt grāmatu, uz kuras pamata režisēt filmu. Bet vispār - pohuy - no tā nebūtu nekāda jēga. Priekš kam?
Tomēr
"Ja izrādīsies, ka tā nav patiesība, nu, tad es uzrakstīšu grāmatu par to, izdomāšu kādus cilvēciņus, kas tur sēž.."
"Vēl es esmu atsākusi klausīties Pink Floyd. Time ir par mums."
Tas viss noveda līdz tam, ka "attopos vienā agrā rītā Andrejsalā sēžam un raudam, un tā, ka vienkārši nezinu, ko darīt. Un tad es saprotu: ū jā - bad trips."
"Nezinu, kā viņiem tas izdodas. Vienkārši dabiski, naturāli kultivēt to, ko sauc par bad tripu. Visas savas dzīves garumā."
Ir apnicis tas, ka viss vienkārši IR, un ka to nevar vienkārši izbeigt, ielecot Daugavā. Viss tik un tā turpināšoties. Krīt uz nerviem tas,ka viss, kas bijis un būs, jau ir smadzenēs, tajā daļā, ko neviens nav apzinājis. Tāpēc viņa vienkārši beidzot grib visu izbeigt. Sasniegt Nirvānu. Bet vēlāk viņa atcerējās, ka tomēr ir atradusi mērķi savā dzīvē - aizbraukt uz Himalajiem, atrast Samadhi alas, kurās sastinguši meditē iepriekšējo civilizāciju un rasu pārstāvji, un viņus vienkārši uzmodināt. Jo: "Uzrakstīt grāmatu, uztaisīt filmu -pohuy- to filmu taču ir daudz, grāmatu arī. Bet pamodināt guļošus atlantus, tas taču ir lielāks action, tas taču ir sakarīgāk." Labi, var jau paņemt līdzi arī videokameru, to visu nofilmēt, tad uzrakstīt grāmatu, uz kuras pamata režisēt filmu. Bet vispār - pohuy - no tā nebūtu nekāda jēga. Priekš kam?
Tomēr
"Ja izrādīsies, ka tā nav patiesība, nu, tad es uzrakstīšu grāmatu par to, izdomāšu kādus cilvēciņus, kas tur sēž.."
"Vēl es esmu atsākusi klausīties Pink Floyd. Time ir par mums."