muchas buchas

Posted on 2012.07.27 at 01:12
Mīlnieki,mezdami gaisā pasaules kā raibu palagu, palien tām apakšā klusībā spēlēties. Ievainojami kā mazuļi, tic, ka neviens tos neredzēs. Un tikai izliekas, ka tic; klusās cerībās gaida, kad Vilks tos aiz auss un norādīs ceļu uz mājām un mammām, un papiem, un brāļiem un māsām, kas sajūsmā elsīs tiem ausīs - cik apbrīnojama rotaļa,  lai iemāca spēlēt. 

Afēra un Ilūzija ziepjainā sprādzienā, smieklu lēkmē ar spīdošām, mirdzošām acīm , vaļējām-slidenām mutēm, no kurām tikai putekļi putekļi putekļi vien.

Un dzirkstelītes.

 Salut!



Previous Entry  Next Entry