| es tevi izvēlos |
[16 Dec 2012|11:03pm] |
|
Manā dzīvē ir mīlestība. Ne romantiskā, ne pārņemošā, bet izvēlētā. Tāpat kā tuvākā avārijas izeja un dzīvības glābiņš var būt tieši aiz mums, tā arī mīlestības objekts nav jāmeklē tikai tālumā nezināmajā. To, kam tā ir visvairāk vajadzīga, kas ir to visvairāk pelnījis, rotā manas atnākšanas atstātās rētas.
|
|
|
[13 Dec 2012|03:54am] |
aptuveni 250 cilvēku vienā telpā jau trīspadsmito stundu. tikko atnesa trešo sviestmaižu klājumu tiem, kas vēl nav aizmiguši. neatceros iepriekšējo reizi, kad būtu sākusi kā šodien dzert grādīgos 3jos no rīta. priekā!
Reuters pirms stundas ziņoja, ka mēs te mokāmies, a mēs joprojām mokāmies.
|
|
|
[11 Dec 2012|12:44pm] |
Please note that this is the final confirmation of this reservation. if you want to cancel this reservation, please prevent us.
Trešā nedēļa pēc kārtas, kad neatmaksājas turēt pašai savas mājas. Vakar ēdām manis ceptas ābolu pusītes ar kanēli, šodien dzersim karstvīnu vispasaules Valdiem par godu. Iešu, pazibināšu savu zosādas dekoltē.
|
|
| uznāk man reizēm bezkompromisa kāres |
[23 Oct 2012|02:54pm] |
|
dzīvoju, major bēdu nezināju, tālāk par rītdienu neskatījos. kā paskatījos, tā sarēķināju, ka neko vairāk par šodienu arī nevaru atļauties. bezmaksas sieri utt., zinām.
|
|
| lai piedod man |
[13 May 2012|06:16pm] |
Lai piedod man vecāku prieku izbaudījušie, jo es to nezinu.
Bet tas brīdis, kad redzi savu bērnu pirmo reizi atveram acis uz pasauli, manuprāt, varētu būt tik pat spēcīgs kā redzot savu tēvu vai māti tās pēdējo reizi aizveram. Kā atceroties viņa miesas svaru tavā klēpī, elpu, ko mēģini iedvest viņā, sirdspukstus, ko ar savām rokām, ar savu gribu nespēj atjaunot, lai cik reizes skaitītu līdz 30, vēl maigo acu plakstiņu ādu zem savām lūpām, tos aizverot un ar vates piciņu irbulīša galā saudzīgi izslaukot skropstās vēl ieķērušos nakts miegu.
Apmīļojiet savus vecākus arī, kad viņi ir jau aizgājuši, jo tu esi miesa no viņu miesas, noglāstiet rokas, kas jūs ir turējušas un saudzējušas, mazgājiet kā jūs mazgāja, ģerbiet kā jūs ģērba un izvadiet kā jūs sagaidīja.
Es Tevi neturu, es par Tevi nesēroju, man Tevis vienkārši drausmīgi pietrūkst, bet es zinu, ka lai kas ir pēc tam, Tev ir tas pilnīgais miers un vieglums, ko mēs savā cilvēcībā varam tikai vēlēties. Un ko es pat par savas dzīvības un mīlestības cenu nespēju un nespētu Tev dāvāt. Tevis dēļ es ticu, un par Tevi mana sirds pukst tos dažus sitienus straujāk. Tos dažus, ko es nokavēju, tos dažus, ko, man škiet, Tu atdevi jau man dzimstot. Paldies, ka mani tik stipri mīlēji, paldies, ka visvairāk vēlēji man laimi, paldies, ka lepojies tā, ka par to zināja pilnīgi visi, kaut es neticēju, kaut es šaubījos.
Tu biji, esi un vienmēr būsi mans lauva, tēt.
Šī ir trešā nedēļas nogale bez Tevis, bet škiet kā pirmā. Tavs rokas pulkstenis, kas bija apstājies Tavas nāves brīdī, šodien pēkšņi sāka iet.
|
|
| keep the change, i'll keep the distance |
[17 Oct 2011|12:29pm] |
|
Tas, ka tev nav, kur iet, nav saistīts nedz ar materiālo stāvokli, ne pieraksta vai pastāvīgās dzīves vietu. Tas ir dvēseles stāvoklis ar plati atvērtām acīm. Jo, ja kāds tevi tur par muļķi, varbūt tu tāds arī esi, jo, ja kāds saka, ka tu varkšķi un bojā visiem garastāvokli, varbūt tu patiešām to dari. don't go there.
|
|
| so awful ugly |
[12 Oct 2011|12:45pm] |
|
feelings of loneliness, remorse and anger. and there's no fixing, no escape. half the time i want to forget everything i am, the another - not to remember anew. i've been working hard on the acceptance and resignation, but there is just something volatile, human, or peut-être animalistic that lays fields of landmines where i'd rather my fences. i hate to yearn, i hate to long, i hate the weakness of emotion that has velocity of falsely tamed and frigid oceans.
|
|
| messangers and carriers |
[04 Oct 2011|10:54am] |
|
there is no intimacy shared. i'm not sure i want to miss that part of being me. which to think of, i never truely had. VOIP doesn't carry.
|
|
|
[03 Oct 2011|02:40pm] |
|
“On the Internet, nobody knows you’re a mermaid.”
|
|
|
[27 Aug 2011|08:50am] |
Its not you but the moments I miss
nothing wakes me more than a
transparent kiss, that I fight to deny
and in the wake of the storm
I found the means to carry on
its just the way we are,
the way we've been from the start
(c) Callahan
|
|
|
[23 Aug 2011|01:53pm] |
| |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) aabols iespaidā sākšu ar Jesse Bullington debijas romānu pirms pāriet pie The Enterprise of Death
|
|
|
| “total self-disgust is a kind of peace” (c) G.D. |
[01 Aug 2011|08:17am] |
| |
“A magnificent novel. A brutal, indignant, lunatic howl. A sexy, blood-spattered page-turner, beautifully crafted and full of genuine suspense, that tears the thorax out of the horror genre to create something that stands rapturous and majestic and entirely on its own.”
—Nick Cave
Noticiet Nikam. Bet man patīk tā filosofiskā dimensija, stāsts par transformāciju, pirmējo un kultivēto metamorfozi, eksistenciālo jēgu, cilvēciskumu un dzīvnieciskumu, sirdsapziņu un nožēlas tukšo čaulu bez seguma, motivāciju un tās dinamiku. Mīlestības un dzīvības uzņemšana sevī kā apogejs un slieksnis ceļā uz/prom no cilvēcības.
"You pull your trousers on, and everything seems fractionally less desperate."
|
|
|
|
[29 Jul 2011|04:28pm] |
|
es esmu kā siena, no kuras kaut kas lobās, bet ne tādēļ, ka kāds gar mani berzētos.
|
|
|
[29 Jul 2011|04:27pm] |
šodien daudz staigāju pa citu cilvēku žurnāliem, lasīju pāris gadus atpakaļgaitā, un man tagad ir tāda iztukšīša sajūta, kauns un grēmas. par pēdējiem diviem gan neesmu droša. būšu pesimiste un teikšu, ka vientuļāk vientulības ceļu apzināti izvēlējušam kļūt nevar. bet skumjas paņēma kārtējo uztriepi. es esmu kā siena, no kuras kaut kas lobās, bet ne tādēļ, ka kāds gar mani berzētos. un es neaizbildināšos ar 'vibrācijām', es teikšu, ka visam savs laiks.
ko es ar to vēlējos pateikt, nezinu pati. man jau sen vairs nav gruzīgi.
|
|
| Zvērā |
[29 Jul 2011|11:44am] |
|
Šonakt sapņoju, ka man rumpītis apaudzis ar kažoku, tādu rūsganu, plankumainu spalvu, un ārsts paskatās un nosaka: "klimakss". Padomāju: "loģiski, bet tomēr bulšits. kā pilns mēness, tā es asiņoju."
|
|
|
[28 Jul 2011|08:37pm] |
|
sveru 63kg, bet tauku visur vēl tik daudz, ka jādomā, vai svari nemelo, un cik es svērtu, ja tiktu no tiem vaļā.
|
|
|
[27 Jul 2011|09:21am] |
|
kāpēc vispār mūsdienu attālinātas piekļuves, mobilo un elektronisko sakaru, un uz rezultātu orientētas saimnieciskās darbības apstākļos jāiet uz darbu, jāatsēž kaut kādas mistiskas stundas, ir ārpus manas sapratnes. man iedvesma, piemēram, parasti ir ap diviem, trijiem rītā un ilgst maksimums līdz desmitiem. Pēc tam man vienkārši nāk miegs, un ar to cīnoties, es novēršu savu uzmanību ar jaunu grāmatu. ekonomisti brīnās, ka atalgojuma dinamika nav samērīga ar produktivitātes kāpumu. es sevi atpelnu vēl pirms darba laiks ir sācies!
|
|
|
[27 Jul 2011|09:16am] |
|
Jums arī ģimene katrā jaunajā gadā dāvina naudiņas, proti, izkaltētas zivju zvīņas mazā maisiņā, ko nēsāt vienmēr līdzi?
|
|