| ignorance is a bliss - tikko no brokastīm |
[30 Jan 2013|09:55am] |
Šīrīta FT jautājumu un atbilžu rubrikā kāda 45 gadīga sieviete, vidēja līmeņa vadītāja relatīvi lielā uzņēmumā, kas mēdijos regulāri tiek atainots kā inovators attiecībā uz sieviešu vienlīdzību darbavietā, pauž savu sāpi par to, ka viņas kolēģis, kas ir zemākā amatā kā viņa, saņemot lielāku algu - fakts, par kuru viņa uzzinājusi pavisam nejauši - un tagad jūtas, ka viņai nodarīta netaisnība. Viņa arī jautā, kā viņai labāk šajā situācijā rīkoties, lai panāktu pielikumu pie algas - izmantot nejauši iegūtās zināšanas par kolēģi nešķiet pareizi, bet viņa ir droša, ka citu nekautrētos.
Atbildē ir daudz vārdu, un dažiem no tiem es pat piekrītu, bet FT "padomdevēja" atbilde, ja destilēta, ir vienkārši priceless: "Forget about it! Look how unhappy this knowledge has made you!"
|
|
| čība iekrita kaimiņa puķukastē |
[27 Jan 2013|05:17pm] |
|
bišķi puņķaina, vārtos visu dienu zem segas, izvairos no dzīves, atbildības un izšķiršanās par to, ko vispār es no sevis vēlos, cik stipri, un vai ar to pietiek, lai pārvarētu vienmēr klātesošo nedrošību par sevi un baiso slinkumu. erotiskie vēstījumi ir mani īslaicīgi pārsātinājuši, kaut aizvakar pirms ms, man pat šķita, ka esmu sasniegusi to stadiju/ vecumu, kad mājieni uz romantiku un iekāri mani ne tik iededz, cik dziļi griež. bet kā jau teicu, pms, un tad viss šķiet fatāls. šajā gadā es vai nu peldēšu vai grimšu. termiņi nāk virsū kā dunduri, bet es bišķi puņķaina, vārtos visu dienu zem segas, izvairos no dzīves, atbildības un..
|
|
|
[16 Jan 2013|11:39am] |
|
ne velti daba mātītes krāso pelēkas.
|
|
| par plaukstām uz svešiem celīšiem un citu morāli |
[12 Jan 2013|10:32am] |
летим мы как-то в самолете
rīts agrs, reiss pilns, mazais Q ar divām krēslu rindām katrā pusē; es iekāpju priekšpēdējā, jo mana sēdvieta ir 5.rindā, steigties nav kur un es neesmu no tiem, kam patīk stāvēt rindā pie trapa. pēc brīža kā pēdējais iekāpj premjers. mans blakussēdētājs pie iluminatora ir omulīgs vīrietis, tik agrai stundai nedabīgi smaidīgu izteiksmi sejā un nedaudz glāžainām acīm. drīz pēc pacelšanās es gribot negribot uzzinu, ka šis ir viņa otrais ceļojums ar gaisa kuģi pēdējo desmit gadu laikā, turklāt brauciens pār okeānu, bet mana ierašanās tikai ar rokassomiņu tiek pareizi interpretēta kā all business. pat nenofiksēju to spriedumu ķēdi, un ko es varētu būt pa tādam nīgram pusmiegam pateikusi, jo tiešām, iepriekšejā vakarā atlidojusi, bet šajā rītā jau atkal prom, bet laipnais un tādā sirsnīgā veidā jūsmīgais vīrietis, kas visu ceļojuma laiku ar savu mobilo fotografēja gan mākoņus, gan sevi uz mākoņu fona, malkoja viskiju no stjuartu stumtā minibāra un stāstīja par sevi, neskatoties uz to, ka es nepārprotami centos gulēt, izsecināja, ka es un premjers esam viena kompānija. viņa jūsmas līmenis par paša dedukcijas spēju spozmi un šo it kā faktu cēlās tik spēji un tik tuvu paredzamajam piezemēšanās brīdim, ka neuzskatīju par savu pienākumu jel kādā veidā publiski distancēties. man bija aizdomas, kas tas tikai uzkurinātu viņa fantāziju.
piezemējāmies sekmīgi, lidmašīna ripo uz tai paredzēto stāvvietu, visi pasažieri jau tādi rosīgi, tīlīt celsies kājās, lai sacenstos, kurš ātrāk izspruks pa tām vienīgajām durvīm. omulīgais vīrietis nospriež, ka ir pēdējais brīdis, lai pateiktu un izdarītu ko svarīgu (atklātu jūtas un citas intīmas detaļas etc): viņš pateicas par manu sabiedrību un tā nedroši, tā godbijīgi, bet tomēr kaut kādas pašam vien zināmas dziņas dzīts uzliek plaukstu uz mana ceļa, vieglītēm to paspiežot, un čukst: "tāds gods, tāds gods!", apbrīnas pilnās un nedaudz miklās acis vienlaikus pievērsis premjera pakausim.
love by proxy is a bitch.
mana erotiskākā pieredze pēdējo piecu gadu laikā un tāds letdowns.
|
|
| sunim nav problēmu pačurāt arī paradīzē |
[11 Jan 2013|12:37pm] |
|
LyRa otro dienu pēc kārtas modina akurāti 4:30; zeme balta, grēki apsegti. ļoti provokatīvs laiks cilvēka divkosīgai dabai. no evil is truly only that.
|
|
|
[11 Jan 2013|08:55am] |
|
neviens nav mulkis pirms vins tads nesajutas.
|
|
| es šo varēju būt rakstījusi arī rīt, un varētu vakar |
[10 Jan 2013|11:01pm] |
|
smeldzīgi ilgojos apskaut tēti. bet asaras noriju un izturos it kā normāli. vislaik kaut ko domāju, mēģinu atcerēties, bet tēli un sajūtas kā tvaiki caur pirkstiem izslīd un atstāj nojausmu par uguni, kas mūs pārvērš pilienos.
|
|
| CSN 148 |
[09 Jan 2013|11:49am] |
vai kāds man var apskaidrot, ko šajā kontekstā nozīmē "no viena virziena":
Vienādas nozīmes ceļu krustojumā, kā arī nevienādas nozīmes ceļu krustojumā, ja transportlīdzekļi tam tuvojas no viena virziena, tramvaja vadītājam neatkarīgi no tā braukšanas virziena ir priekšroka attiecībā pret bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem.
|
|
| croon your goodbyes to me |
[02 Jan 2013|08:51pm] |
|
every little thing is going to be alright (c) boby m.
|
|
|
[30 Dec 2012|07:49pm] |
|
p.m. Three stoogies of regret
|
|
| radi vienmēr aizsēžas visilgāk |
[30 Dec 2012|01:36pm] |
atceros sevi skatāmies mūsu vecās sekcijas spogulī un domājam skaistu, tagad skatos un domāju, vai nevajag facelift.
Vakar izdalījām dāvanas pēc deserta, kafijas un laipnībām ar domu, ka ir īstais brīdis pirms ciemiņi dodas prom. Viņi aizgāja 4h vēlāk. Es nesūdzos, tik saku, ka tas bija pārsteigums, ka mēs visi jutāmies tik komfortabli kopā, ka visiem labpatika uzkavēties ilgāk. jo varāk tādēļ, ka līdz šim starp mums valdīja vārdos neformulēti motivēta rezervētība.
prom uz Lubānu. neko nesolu.
|
|
| es, nē, viņš, viņa - nē |
[26 Dec 2012|05:59pm] |
kurš mūsdienās vispār atbild uz sms? īpaši tādiem, kas skandina salkanas rīmes par sniegpārsliņām un sapņiem. nedo'dies' par laimi. viņš, kas mani piesmēja un pameta, nesen teica, ka laime atnākot katram, ka tā nav jāmeklē.
jūs zināt, kā ciniķim ir iemīlēt sapni. jūs zināt, kā ir no tā atskurbt.
un tagad es esmu laimīga.
|
|
|
[26 Dec 2012|05:58pm] |
|
es nekļūšu vulgāra, tikai izlaidīga.
|
|
|
[26 Dec 2012|05:49pm] |
esmu tieši tik apreibusi, lai nevarētu iet staigāt ar suni šai laikā, bet vēl rakstītu sakarīgi. es biju aizmirsusi, cik viegli es spēju pārvarēt savu uzblīdušo nepatiku pret ciemiņiem, un tos uzņemot, tik pretīgi dabiski pārtapt par sabiedrības lauvu. bet rēķini ir palikuši neapmaksāti, un rītausmu es sagaidīšu rīt.
carla, oh, carla, j'adore
|
|
| maza bļodina ar kaudzīti rīvētu mandarīnu mizu |
[25 Dec 2012|05:45pm] |
“Hope is often bitter, but it drives us, and we cling.”
― Michelle Sagara West
|
|
| dzinēju Ziemas svētki |
[25 Dec 2012|02:39pm] |
|
Visas mežā sasalušās peles kopš šī rīta sāk atlaisties; ierīvējoties tiek iegūts ne ar ko nesalīdzināms maskēšanās aromāts.
|
|
| kam ļaujies kam liedzies |
[24 Dec 2012|08:05pm] |
retro et intro, ergo prospicere
le temps, il m'emporte sagement et doucement
|
|
| Dzīves DIversija |
[24 Dec 2012|07:34pm] |
Everybody needs a push to face the world for himself.
comme si de rien n'était
|
|
|
[16 Dec 2012|11:29pm] |
|
piparkūku-mandarīnu-biezpiena tarte izdevās. man jau šķita, ka mandarīnu daiviņu mizošanu, lai iegūtu fileju, varēšu ierindot otrā nīstamākā mājasdarba vietā, bet man pat patika. drupašas gan nesanāca, jo nebiju skopojusies ar sviestu, tāpēc no taukainas pikas vienkārši knibināju nost mazas piciņas, bet grauzdētiem lazdu riekstiem tā arī neatradu jēgu - nolasīju un pusi pate, pusi LyRa nograuza.
|
|