|
[06 Feb 2008|10:51am] |
|
reizēm mierinu sevi ar domu, ka dzīve ir kā spēle - kurš ilgāk izturēs neelpojot. vai arī, ka patiesais, klusais varoņdarbs ir dzīvot to stundu pa stundai, незадаваясь. также всуе вопросами
|
|
|
[06 Feb 2008|10:43am] |
|
brīnos, kā šajā pilsētā viss nav vēl sapuvis. bet nebrīnos, ja arī ir. briesmīgi un brāzmaini līst katru nakti. šonakt pat, pamodos no jumta tricināšanas virs galvas, skrēju basām kājām lejā pa aukstām trepēm, lai aiztaisītu logu, jo sametās bail, ka nepielīst grīda. līst arī pa dienu. un pie tā jau ir tik pierasts, ka uzspīdot saulei tiek raukta piere, miegtas acis un aizvilkti aizkari. bet to štābu būšanu tagad saprast ir vieglāk - mūžīgā vējā karogi skaisti plīvo.
|
|
|
[04 Feb 2008|04:39pm] |
|
sauc mani par Lukrēciju, man no nemazgātiem matiem sāp galva. tikko pār jumtu nobira 2 minūšu krusa
|
|
|
[02 Feb 2008|09:48pm] |
mana kosmosa ietvarā no manis nav sanācis nekas, atklāšana pārcelta uz paviljonu. stulbās cerības beigu galā klusi izčākst ar duncīti deNiro paribē. {muti!} .nopilēja no krūtīm
tipa nav pazemības vilkt savu mūžu kā rieksta čaumalu, bez būtības, kāda ir
|
|
|
[31 Jan 2008|10:18pm] |
|
tēvs atveda štovētus kāpostus, aļņa cepeti, zušus un sveces
|
|
|
[31 Jan 2008|02:17pm] |
|
cilvēki ir laika zīmes. un to ievērojot, es ar izteiktu nepatiku attiecos pret visādiem salidojumiem, ex-draugu-biedru tusiem un tiem pielīdzināmiem vecu mošķu spietiem. bet morāli graujoši šķiet atbildēt, ka negribu viņus redzēt un ar izaugumiem mērīties. labi, ka es netieku, jo norises brīdī pat neatradīšos uz Zemes!
|
|
|
[29 Jan 2008|07:35pm] |
|
draugi iedzer pa glāzei un prasa: tad slinkums vai mīlestība?!
|
|
|
[28 Jan 2008|02:32pm] |
man galvā ir pārslēgušies diski, jūtos laimīga svētdienās, kad nekur nav jāiet un var kaut ko vārīt, tīrīt, mazgāt un lasīt. un jūsmot par gaismas, krāsu, formu, faktūru izjūtu un ideju spēli, apčūpstinot katru niansi interjera dizaina žurnālu lappusēs. un velēties gan spēju, gan māku, gan iespēju. gan radīt, gan baudīt. no skaistuma izjūtas kļūstu pārmēru emocionāla. kaut kāds upswings. gribas tam atdoties, tipa, ņem mani, māksla
neizpratne par nepieciešamību atrasties 'birojā' nomāc garu, un es nespēju sevi piespiest no rītiem celties. man patīk, ka man maksā, un kopumā arī tas, par ko maksā, bet ārpus darba objektā, tas prasa no manis visas sulas.
|
|
|
[27 Jan 2008|02:07am] |
|
neguliet, mēnesim šķidrauti pāri slīd
|
|
|
[26 Jan 2008|11:01am] |
|
nemīlestība mūs izžāvē. sausus un dobjus
|
|
|
[24 Jan 2008|05:25pm] |
ik dienas vēroju cilvēkus metro un attālinos no sapratnes. rasbainieks var būt laimīgs, mēs jau esam kiborgi
|
|
| ārsti ir tie, kas pasaka, ka tu noveco, bet vai par to būtu jāmaksā? |
[24 Jan 2008|04:41pm] |
taisot blokādi diviem rokas pirkstiem, ārsts noteica: par agru, bet acīs meklēja asaras un jautāja, no kuriens es tāda pain resistant nāku, un vai tad man pain killerus nevajagot. pasūdzējos, ka turpinot staipīt apkārt savu klēpjdatoru, izstaipīšu rokas līdz ceļiem; viņš smaidot apšaubīja, ka man pietiks līdzekļu, lai algotu viņu par nesēju. aizgāju nesamaksājusi
|
|
|
[23 Jan 2008|05:34pm] |
|
kad es meloju, man zem mēles galiņa uzpūšas tāds gaisa burbulītis, mazs, bet nepārtraukti jūtams, un tā es staigāju
|
|
|
[22 Jan 2008|04:42pm] |
|
iepazīstoties ar jaunā telefona aparāta funkciju aprakstu, priecē tādas kļūdas kā "Atkātot" un "Pettings"
|
|
|
[22 Jan 2008|08:54am] |
|
būtu man aparāts, es pārādītu šo saullēktu, kas svīst kā plaukstām piesegta spuldzīte, caur matēta stikla glāzi raugoties, un virs galvas kronis
|
|
| вся в этом |
[21 Jan 2008|12:21pm] |
|
Agnese Gaile reiz anatomijas stundā man teica: "Man patīk tavi priekšzobi"
|
|
|
[16 Jan 2008|02:19pm] |
|
man nav bail, es tikai nevaru saņemties
|
|
|
[08 Jan 2008|09:10pm] |
|
garšoju avenes Gaskoņas vīnā, 280g
|
|
|
[07 Jan 2008|04:07pm] |
|
saimniece ir pasūtījusi uzrullējamās žalūzijas manam guļamistabas logam par 678,13 EUR, uz mana rēķina
|
|
|
[31 Dec 2007|05:43pm] |
|
šīs ir bijušas absolūti mierīgākās, miegainākās, klusākās un ģimeniskākās divasnedēļas
|
|