SMIEKLĪGĀKOS JOKUS TĀPAT NEVIENS NESAPROT

TĀ SEN VAIRS NAV NEKĀDA PATIESĪBA

11/12/15 10:03 pm - Par skaistumu runājot

skaistākās tomēr ir meitenes ar rētām uz sejas
un puiši bez zobiem, kas nebaidās smaidīt

11/8/15 09:00 pm

Es guļu uz grīdas un domāju par to, kas ir brīvība un par to, ka es gribu būt tukša no visa, jo vislielākā brīvība man ir netiesāt citus.
Nebūt suņa saimniekam, bet pašam sunim, kas skrien.
Negaidīt no citiem, bet dot pašam no sevis.

Un vēl brīvība ir nedzīvot laikā
Un nezināt par pulksteņiem, kas iet.
Būt pavisam te.

Un, kad es par to domāju, manī ielīst saule, un manī ir nebeidzams prieks.
Tad es gribu lai ir arī auksti un lai ir sniegs un lai es varu lidot tam visam pāri un cauri un būt ar to visu viens.

Tā ir brīvība nedomāt, brīvība smaidīt un brīvība būt.
Un citi? Kur te šajā visā ir citi.
Es tur gulēju uz grīdas un katru mirkli no jauna netiesāju citus un vēl jo vairāk pati sevi.
Citi šajā visā ir aiz mīlestības un aiz bezbailības, lai tu varētu pacelties un lidot un nebaidīties. Viņi ir te, lai tu sapratu, ka viss esi viens vienīgs tu.
Tu mīli viņus un nebaidies un tu mīli sevi, jo nebaidies.

es ilgojos neatlikt dzīvi uz nākamo mirkli un mūžīgi palikt te, dzīvot dzīvot dzīvot. pa īstam. Pa īstam elpot un pa īstam to visu just.
Un es jau to daru. Un tas arī nekas, ja kaut kad nobīstos, jo vienmēr vis īstais mani te gaida, lai atkal būtu pa īstam.

11/6/15 06:00 pm

Tu ēd plūmes
un kauliņus spļauj laukā
paliek kaudzīte
kokainu iekšu

izgriezt sevi pati no sevis ārā
es gribu
vārīt saldu zapti
citiem par prieku

aiznest burciņu sevis tev
un teikt ka pretīm nevajag neko
jo ir skaisti vienkārši dot
kad citi var ņemt un tevi izgaršot

bet kurš gan var pateikt
kas plūmei ir labāk
tik apēstai vai palikt
karāties kokā

cerams kādreiz es pati no sevis
tev varēšu dot vistīrāko
pārējo tik viegli kā tu izmetot.

11/5/13 06:29 pm - Jūrnieki brauc jūrā*

Labs raksts nekad nesākoties ar vārdu "es".

Labi, ka tāds nav mans šīs dienas uzstādījums.

Kaut kas tieši tik nesaprotams, lai spētu palikt intriģējošs,
ir šajā laikā, kas katru reizi atnāk citā gadalaikā, citā sabiedrībā un ar citiem dzīves uzstādījumiem komplektā.

Es redzu šķietamās patstāvības nepastāvību, kad rakstot labprātāk spiežu taustiņu "alt".

Tūlīt, tūlīt būs, tūlīt notiks. Tepat aiz stūra.
Tāds ir šis laiks. Tāda vēlreizēja "par sevi" pārdzimšana.

Bet tad, kad nav vairs bail, tad, kad elopšana pati par sevi ir skaistas dzīves uzstādījums.
________
*Cilvēkiem patīk spēlēties ar nozīmēm un jēdzieniem.

10/17/13 11:42 am - Neapsalūtas nepatiesības.

Sākt no jauna gandrīz vienmēr ir vieglāk nekā turpināt iesākto.
Tomēr turpināts iesāktais gandrīz vienmēr ir vērtīgāks kā no jauna sāktais.

Tā nav vienmēr un tā nav apsalūti.

12/4/12 11:46 pm

Un ja tas būtu viss ko es varētu teikt
es laikam nepateiktu neko

11/27/12 04:37 am

Man tik ļoti riebj, ka nespēju neko uzkarstīt.

Tā pa īstam.

10/27/12 09:23 pm - Pēdējā laikā.

Pēdējā laikā klausos bezvārdu mūziku, jo (ilgi domāju šī teikuma beigas). Laikam jau tāpēc, ka klausoties citu dzīvēs(dziesmu vārdos) es tur vairs īsti neatrodu savējo. Un tas izklausās varbūt tā lielīgi vai augstprātīgi, bet tā jau īsti nav. Gluži vienkārši, man šķiet, ka viss patiesībā ir ļoti labi, mīļi un burvīgi, bet tā līnija starp to un bezgaumību var būt visai plāna.

Un, kad bezvārdu mūzika, sēžot šeit, jau tumsā, ar mazliet nosalušiem pirkstiem vēl no vakara vēsā gaisa ārpusē, sasniedz kulmināciju, es domāju, kā lai to visu uzraksta. Par zaļajām lapiņām ķiršu kokā pretī logam, par smaidiem atspulgos, par spēku, par to kā man neriebjas ziema, par asarām mazliet aiz skumjām, bet daudz vairāk aiz prieka, par suņiem un kaķiem, par labestību, par muļķībām, par sapņiem, par izdomātām nākotnēm un dzīvošanām mirkļos. Par čukstiem telefonsarunās.

Un te nu es esmu, ar visu to, sēžu, domāju, smaidu un nezinu, kā lai izstāsta to, ko patiesībā var tikai piedzīvot. Un nejau tikai mīlestību. Arī draudzību un sniegu. Atmiņas. [Lote, man tevis mazliet pietrūkst, tevis un tavas jaunās dzīves]

Daudz privātu ierakstu. Bail pateikt pārāk daudz un pēc tam nožēlot. Vai varbūt tā ir vēlme mirkļus paturēt tikai sev.

Pēdējā laikā.

Pēdējā laikā
Pēdējā laikā es vēl paspēju nopirkt vilciena biļeti
Un siltākas zeķes ziemai
Pēdējā laikā es paspēju atrast pareizos vārdus
Lai pastāstītu par tevi publikai un nevērīgām paziņam
Malkojot atšālējušos aliņus un smēķējot tās pašas vecās vidusmēra cigaretes
No kurām tu mūs abus centies atradināt

Jā pēdējā laikā es atradu pareizos vārdus
Lai pastāstītu to visu
Tikai pēdējā laikā es nepaspēju tos pierakstīt
Jo pēdējais laiks beidzās tā pat kā beidzas pēdējās cigaretes
Pēdējās lappuses, pēdējais cukurs

Mans pēdējais laiks nemanot izbeidzās
Pusceļā perona vidū
Un es nepaspēju
Savā pēdējā laikā ielēkt pēdējā vilcienā
Paliku stāvot pavidum

Tagad man laikam ir jauns laiks
Jo tas vecais beidzās tur starp sliedēm
Tikai kas novilka līniju starp tiem

Pēdējā laikā es daudz par to domāju.

10/9/12 02:34 pm - Vasaras putniem

Un varbūt pirmo reizi
jūs aizlidosiet bez manis
varbūt es palikšu te
arī pēc pirmajām salnām

un varbūt es zinu
mani sildīs kāds cits

9/29/12 02:29 pm

Kad ir pārāk laimīgi,
Lai gribētos rakstīt,
Paliek atkal skumīgi.

6/14/12 12:12 am

Nu, dzīve!

Twisted mind games.

6/6/12 03:50 pm

Ai, nav uguns.
Meh.
Grūta dzīve.

6/6/12 03:17 pm

Jau vairākas dienas kaut kas zemapziņā urda ar domu par klabes ierakstu.
Tā nu tagad beidzot ir pienācis tas dīvainās bezdarbības mirklis, kad tomēr gribas kaut ko darīt.
Sēžu Nabā un gaidu cilvēkus(nu vairāk jau sievietes).

Paspēju šodien gan apskatīties Veneru, gan sarunāt darbu, gan satikt cilvēkus.
Ceru uz lietainām vasaras brīvdienām, lai varu visur braukt, citādi nāksies brīvprātīgi vergot.
Lietus būs mans vasaras draugs.

Vēl man mazliet bail atmodināt mazliet aizmigušo iedvesmu, jo šķiet, ka tad, ja tā pamodīsies, galīgi nebūs miera.
Skraidīšu mazliet jukusi apkārt pa tukšām ielām un atkal nemācēšu aizmigt.
Sasodītie poētismi.

Cilvēki ir tik sasodīti vienkārši un es pat nezinu. Nepatīk vairs domāt par sevi.

Aizmirstiet, aizmirstiet.
Aizmirstiet par sevi.
Un par mani
Dosimies izstaigāt
Pelēkas vasaras pļavas

Aizmirstiet aizmirstiet
Aizmirstiet runāt un domāt
Šodien nebūsim vairs cilvēki
Šodien pāraugsim kokos

Ai aizmirstiet
dosimies projām.

5/17/12 03:13 am

Pasaki tās jaukās lietas viņai
Dienās bez lietus un dzimšansdienām
Viņa ir tā skaistākā tieši tad

Pasaki viņai paldies un lūdzu 
Arī rītvakar
Pasaki viņai - nāc līdz
Pasaki viņai ka bez viņas nesadzīs

Pasaki viņai..
Bet ir svētki un arī lietus līst. 

//
Varbūt jūs tomēr redzēsiet, ja atradīsiet. 
Meitene, meitene no sirds. userinfokarkade

5/17/12 02:46 am

galīgi nesanāk. aizmigt.

5/17/12 02:26 am

jā es zinu es zinu es zinu
es esmu tā meitene
kas pārdodas lēti
tu jau man vienreiz to nepateici

jā es zinu es zinu es zinu
tu mani mīlēsi tik un tā
tu man to teici
par daudz

5/16/12 10:23 pm - Tā muļķīgi

cik bieži gribētos izrakstīt savu sirdi
ārā no sevis paša
bet ik reiz tad atnāk pasaules gali
un nāves.
citu cilvēku bads.
Kautrējas mana mazā cilvēka sirds
runāt skaļāk par pasaules nelaimēm

Bet tā nu gan nav tiesa
katram sāp par sevi vissāpīgāk
Un es palieku klusa
jo nesanāk
atkal nesanāk man izrakstīt ārā
savu cilvēka satraukto sirdi

Tā muļķīgi sanāk.
Tā muļķīgi nesanāk.

5/16/12 10:10 pm

Notrulinātas patiesības
notrulinātas patiesības
bez tām nekur
Pat čībās un halātā
smēķējot piektā stāva balkonā
Notrulinātas patiesības
notrulināts viss

5/8/12 02:10 am

Dīvaini skatīties kā mēness un saule riņķo gar manas istabas logiem. drīz jau mēness būs zenītā.
Ir nepieciešamas 8 minūtes lai gaisma no saules nonāktu līdz zemei.

5/8/12 02:08 am

not stop looking.
Powered by Sviesta Ciba