| 1:54p |
---
Izlasīju "Lielo Mēmo". Saprotu, ka Eglītim tobrīd jau ir 66 gadi, un cilvēks šajā vecumā vienkārši no dabas nevar būt progresīvos ieskatos par mākslas strāvojumiem. Tomēr dikti iecirta acīs naids un nievas pret visu alternatīvo un avangardisko. Pie tam to saka večuks, kurš jaunībā ir pozitīvi vērtējis gleznotājus – modernistus, kura tēvs ir bijis dzejnieks-modernists. Ja "Homo Novus" vai "Pansijas pilī" laika jaunajam Anšlāvam iedotu paskatīties "Easy Rider", Vorhola vai Antonioni filmas, par ko visu viņš tik ļoti spļaudās "Lielajā Mēmajā", varu saderēt, jaunajam Anšlāvam tas viss šķistu laba, drosmīga māksla. Vairākums ļaužu tomēr uz vecumu aiziet subjektīvismā un uzskata, ka viņu jaunības laika estētiku izaicinoši strāvojumi ir pieņemami, bet nākamie – vairs ne. |