| 10:19a |
---
Pēc Dombura intervijas ar Ēķi un Graubu, nolēmu pēc daudzu gadu pārtraukuma noskatīties "Ceļojumu uz Tukumu". Padomā, Vaišļa tak jau zem zemes. Skumji.
Pirms dažām nedēļām nocenoto grāmatu plauktā (par 1,50 eiro vai apmēram līdzīgu cenu) nopirku Koljēra "Ceturtais lielākais Latvijā", tagad izlasīju. Biju domājis, ka tā būs pamatīga ņirgāšanās par Latviju, bet nē – izrādās, mēģinājums uzrakstīt dēku romānu. Sižets muļķīgs un – iesācēju lielākā nelaime – piekārtots visādiem novērojumiem, par ko autors gribējis parunāt. Bet valoda laba – daudz labāka nekā Liepniekam un Saksam.
Aizgāju uz "Spļin" "Arēnā Rīga". Šausmīgi skumji palika par aizgājušo jaunību. Vasiļjeva teksti, kas deviņdesmitajos man nozīmēja Vislielāko Dziļumu, tagad šķiet tādi, kuri domāti mūžīgiem tīņiem. Ne tādā nozīmē, ka uz vecumu prasītos kas gudrāks, bet tādā, ka, diemžēl, vairs nespēju tik ļoti just. Tā kā biju pirmoreiz skatīt viņus koncertā, tad nezinu – a viņi vienmēr, kad koncertē Rīgā, "dumajut ļudi v Ļeņingrade i Rime, čto smertj eto to čto bivajet s drugimi" Romas vietā dzied Rīga? |