| 9:13a |
---
"Cerību ezers aizsalis" ir pārsteigumu izrāde. Pirmkārt, tam tur nav nekāda sakara ar pirmo, slaveno "Cerību ezeru" (izņemot to, ka Znotiņš spēlē Nastavševu tuvāk prototipam nekā Rešetins). Šī turpretī par kādiem 90% ir izrāde par režisora radošajām mokām. Un tas man sākumā nepatika. Jo man liekas, ka nu Fellīnī tur var taisīt "Astoņarpus" tikai tāpēc, ka viņam tobrīd interesanti parunāt par to, kā jūtas režisors, kad uzņem filmu. Bet Vlads – nu kas tu tāds esi, ka mums jāskatās uz tavām neirozēm, taisot kārtējo izrādi? Un nav tas Omes tēls (bet nu Daudziņš ir fantastisks!) tik spēcīgs freidisks nospiedums, lai izskaidrotu sižeta "mūsdienu" līniju. Bet varbūt es kļūdos? Varbūt, kurš tad vēl ir tiesīgs Latvijas teātrī egocentriski taisīt izrādi par sevi, ja ne VN, kurš ir gan "otrais krutākais aiz Hermaņa", kurš ir zināms, kā mūžīgi reflektējošs par savas mākslas un kritikas attiecībām, un kurš galu galā ir 40-gadīgs, tātad vairs nav jaunais, perspektīvais, bet jau normāls klasiķis... |