| 10:58a |
---
Teju nedēļas garumā notika viens pēc otra visādi kultūras un bohēmas notikumi.
Trešdien noskatījos "Forum Cinemas" filmu "Spektrs". Patika, ka atšķirībā no iepriekšējām trim bondiānas sērijām, šajā atkal bija vienkāršs stāsts, priekš kam Bonda filmas arī domātas. Man kā skatītājam nav jāizmežģī smadzenes, pūloties atcerēties, kurš te ir "labais, kurš maskējas par slikto, kurš maskējas par labo". Man arī X-faili sāka riebties, kad tur vairs nebija vienkārši stāsti par atsevišķu paranormālu parādību izmeklēšanu, bet kaut kāda galvas mežģīšanas sazvērestību šarāde. Vārdu sakot - bija bauda un beidzās tas viss pusvienos naktī.
Ceturtdien piedalījos uzņēmuma, kurā strādāju, dzimšanas dienas ballē, kas bija apvienota ar "Kriminālajām vakariņām" "Sapņu fabrikā". Un tas nu ir viens sviestains koncepts. Runājot ar organizatoru, uzzināju, ka tādos "korporaķivņikos" kā mūsējais vēl daudzmaz atsaucīgi uzņem šo ēšanas un uzveduma miksli. Bet pamatauditorijai - atsevišķiem pavecākiem pāriem, kas samaksājuši pa 60 eirām par iespēju tajā visā piedalīties, - tiem visiem reakcija esot "Come on! Kas tas par ārprātu, kur esam iemaldījušies!" Pēc pasākuma apbrīnojami liela daļa no kolēģiem gāja uz "Čomski" un "TB" līdz četriem rītā, un sajutos nenormāli lepns par to kolektīva garu, patriotismu un trakulību, kas ir manos kolēģos. Un tas, ka "Čomskī" daži bija pat gatavi kauties ar vīru no konkurējošas organizācijas, kurš apvainoja mūsu uzņēmuma godu, tas man liekas tik jauki, kā senos laikos, kad cilvēki kaislīgi stāvēja un krita par savu lietu.
Piektdien biju LNB ēkā uz "Kuncendorfu un Osendovski" Platona Buravicka pārlikumā "Sinfoniettai". Lai gan ne viens vien pēc tam teica, ka varēja jau kaut kā interesantāk tos stīgu instrumentus izmantot, tomēr kopumā tas bija diži paveikts darbs, un bez nevienas kritpatiņas elektronikas uztaisīt NSRD - būt klāt tādā notikumā, tā ir liela lieta, kas paliks ilgi atmiņā. Un pēc tam "Nabaklab" zināmās radiostacijas jubiejā līdz kādiem pusdiviem naktī - sarokoties ar visādiem veciem paziņām, patrīt mēles par šo un to, un likt manīt, ka esi vēl apritē.
Sestdien biju Ventspilī "Jūras vārtos" uz pirmo taustiņinstrumentu festivālu "Takts", un redzēju brīnišķīgo Hauschka. Viņš no preparētām klavierēm un visādiem loop aparātiem dabū ārā ko tādu, ka man šķiet - ja jau "Da Gamba" mums tagad ir rokfestivālu hedlaineris, tad kaut kad drīzumā, kad pasaule būs kļuvusi arvien kulturālāka un ar labāku gaumi apveltīta - šis čalis būs visādu deju kolbasņiku pludmaļu festivālu hedlaineris. Jo tas ir tik transā dzenoši, ko viņš dabū gatavu!
Nu un vakar vairs Baratam nebija dukas. Toties šorīt saņēmu jauku dāvanu - Barata sarakstītu autobiogrāfiju ar viņa ierakstītu novēlējumu man. |