| 6:55p |
---
"Idiots" NT.
Sen nebiju redzējis kaut ko tik izcilu. Taščījos no pirmās līdz pēdējai sekundei. Nastavševs ir Dievs! Nenormāls prieks, ka mums top tāds teātris. Nastavševs ir tas, kas Hermanis deviņdesmitajos. Pārņem pārlaimība, skatoties tik varenas izrādes.
Vismaz man galīgi lieki šķita medijos to visu pozicionēt kā "Nastasja Fiļipovna - tā ir (neiegūstamā un pati sevi nesaprotošā) Krievija". Man tā izrāde bija daudz mierīgākā līmenī - par vecajām labajām cilvēku attiecībām, kur viens otram nodara pāri. Un tāpēc arī darbības laika pārnešana uz 1989. gadu man nebija kaut kādi tur simboliskie perestroikas apstākļi, bet pēdējais laikmets, kad cilvēkus vēl nebija notrulinājusi šodienas steiga ar savām maziskajām problēmiņām, un bija iespējams identificēties ar lielu kaisli un iracionālām vēlmēm, emocijām. Kā laikmets, kad vardarbīgi noskaņoti Cietēji demolēja telefonbūdiņas, bet humānistiski noskaņoti cietēji apskāva šos demolētājus, mēģinot tādējādi vērst viņu sirdis labākas. Tagad nav ne tādas kaisles, ne arī telefonbūdiņas.
NT žurnālā "Būs" Nastavševs teica, ka Dostojevskis nav viņam mīļš autors. To arī var redzēt. Jau FMD laikos vairumam ļaužu šķita, ka viņa varoņi cepjas par kaut ko nesaprotamu, un mūsdienās, saprotams, viņa varoņu iekšējie velni šķiet pavisam svešādi. Manuprāt, šis neslēptais režisora pretīgums pret "Idiota" varoņiem, šī racionālā 21. gadsimta cilvēka augstprātība - ar kuru man viegli identificēties - ir šī izcilā uzveduma veiksmes atslēga. Visi viņi tur ir slimi - gan ļaunie, gan tikumīgais pamuļķis. Un tas ir patīkams pavērsiens no vairuma citu inscenējumu, kur vai nu rāda enģelīgo Miškinu, vai uzņemas advokātēt kādu no ļaunajiem.
Starpbrīdī devos uz labierīcībām un pastaigāt, un, kāpdams lejup, kāpņu laukumiņā dzirdēju, kā viena sirma kundze saka otrai "un tur visi kāpa laukā no klavierēm", un kad pēc 10 minūtēm atgriezos, viņas turpat stāvēja un tā runātāja bija tikusi līdz "un pa visu skatuvi griezās baļķis". Un tīksmi nosmīnēju, jo man liekas, ka Dižs Cunami vārdā Vlads apstaro ar saviem viļņiem Latvijas teātra baudītāju masas. |