| 9:08a |
---
Pēc pamatotiem Kaplača aizrādījumiem vairāku gadu garumā, tas vakar notika - mēs aplūkojām kaut ko no Liepājas. Konkrēti - "Piafu". :)
Tā ir diža izrāde no tā viedokļa, ka, manuprāt, režisore ir pavadījusi tūkstošiem stundu, fiškojot visus sīkumus, kad kam kā jānotiek mizanscēniski, tērpos, dekorācijās, mūzikā un visos citos iespējamos simbolos un simboliņos. Tā ir must-see! izrāde, liela savā izstrādātībā.
Vienlaikus tā ir kaitinoša izrāde, jo - sorry, par snobismu - man tiešām viss, kas nav JRT un VDT, šķiet tāda tingeltangeļa estētika, pat tad, ja tiek rādīts kaut kas dziļš un spēcīgi sirdi plosošs, kā šajā gadījumā.
Tas, kā režisore traktē ar seksualitāti saistītās kaislības un lieto kaudzēm naturālisma erotikas atainojumā, mani kaitināja, un kārtējo reizi lika domāt, ka "Viņas visas, bļin, točno ir no Venēras, un to, kas Viņām darās galvās, normāls cilvēks nekad nesapratīs", bet uz izrādes beigām, pat, ja man tas riebās, noņemu cepuri tā priekšā, cik konsekventi tas stiliņš tiek noturēts.
Izrāde ir pārāk izstiepta. Man pareizi norādīja, ko jau biju piemirsis, ka izpaudās tieši tas pats, kas režisorei ar "Madamu Baterflaju" Dailē. Gribas mājās, liekas, nu cik vēl var vilkt garumā! Tikai, ja Dailes izrāde bija caur-caurēm sūds, tad šī ir tomēr iespaidīga.
Jēkabsone ir laba. Taču droši vien, ka viņai balvu iedeva ne tik daudz par unikāli izcilo spēli, kā par to, ka šī ir no tām lomām, kurā ir jāaizpilda visa izrāde un jānotur šī aizpildīšana. Nu apmēram par to pašu, par ko Robertsai iedeva par "Brokoviču".
Un tad tur ir meitene, kas spēlēja Marlēnu Ditrihu un dzied kā dieviete. Padomā tik, kamēr visādi čiepstētāji un blējēji drūzmējas pa "talantu fabrikām", kaut kur mierīgi sēž savā aktrises lauciņā cilvēks ar vienu no labākajām dziedamajām rīklēm valstī. Kruta! |