| 12:32p |
---
Radiokoris un Sinfonietta Domā bija labi, jo Vaska, Ešenvalda un vēl divu vīru garīgā mūzika bija tieši tas, kas labā nozīmē iegruzī garīgajā mūzikā. Videoprojekcijas varēja būt agresīvākas, un Vaskam bija tāds ļoti gabals bez individualitātes, un vislaik likās, ka tūlīt pāries uz "Ave Maria" vai "Panis Angelicus" vai vēl citiem no šī žanra. Ešenvalds ieblieza ar ērģelēm, un es sapratu, ka ar ērģelēm garīgajā mūzikā ir tas pats, kas ar kečupu ēšanā. Ir tāds teiciens, ka ar kečupu var apēst pat sūdu. Ar ērģelēm viss skan monumentāli. (Tas gan nebija par konkrēto Ešenvaldu, kas pats par sevi bija lielisks gabals bet vairāk tāds teorētisks prātojums.) |