| 12:54p |
---
Nedēļas nogale.
1. Talrida Ruļļa bēres. Negaidīti daudz cilvēku. Kā teica viena no bēriniecēm - laikam visus moka sirdsapziņa. Skatījos uz to, kāds viņš tur nogrimēts guļ, un domāju - vajadzēja tak kādam norādīt, lai neaizpūderē no cigaretēm nodzeltējušās ūsas, kas bija Talrida firmas zīme. Cilvēku apglabā, izskaistinot, labu gribēdami, bet pareizi tak būtu, ja viņš aiziet tajā ceļā tieši tās, kāds viņš bija.
2. "Grafikas" "Rīgas mākslas telpā". Ir, protams, pieņemami, ka, gaidot miljons kultūr-tūristu, kas brauks aplūkot Eiropas Kultūras galvaspilsētu, tiek eksponēts kaut kas, ko pēdējā laikā saražojuši daudzu disciplīnu mākslinieki, un tādējādi rādīts, ka "grafika" šajā valstī nav tikai Gunārs Krollis, bet zem tās slēpjas instalācijas, video un visādas autortehnikas. Jo tad visi redzēs, ka šeit virmo laikmetīgums. Problēma, ka "laikmetīgo" varēja savākt daudz mākslinieciski un idejiski stiprāku, un, ja desmitiem reižu, izlasot uz tabelītes mega-gudriem svešvārdiem pausto, ko mākslinieks ar šo darbu "gribējis pateikt", jānodomā - nu nav tur nekā tāda, kas tas par sviestu, ka simboli ne tikai nenolasās, aplūkojot pašu darbu, bet pat paskaidrojošā tekstā ne... Nu tad paliek bēdīgi.
3. Delle galerijā "Daugava". Apbrīnojami gaišs periods. Un pat klasiskā Delles melno periodu garā ieturētie kropļ-ģīmīši arī vairāk nevis liecina par černuhu, bet drīzāk par tādu mierpilnu apziņu, ka "jāuzmālē pa vidu arī kas tāds". Un glezna ar rozēm vispār liek domāt par to, kurš darbs bijis vispirms - "manas" rozes vai "publiskās".
4. "Peldošie, ceļojošie". Sākumā likās, ka tas ir vājš Nastavševs, bet pēcāk, kad dalec, ka lēnīgums un piezemētums ir bijis vajadzīgs Vēstījumam, tad paliek pavisam forši. Tā viš i, tā viš i. Ap 35 gadu vecumu (Un tik Vladam tagad ir) mēs to visi saprotam - ka bez-kaisles periodā esam zārkos (klavierēs) guļoši vampīri, bet tad, kad beztolkā sagribētas kaisles periodos izlienam no klavierēm, tad mūsu alkas pēc Piedzīvojuma izrādās pilnīgi tukša, derdzīga Bezjēdzība.
5. Slidošana pa Ķīšezeru Jaunciema līcī ar seju pret ziemas vēju. Dabas Mežonība ir iedvesmojoša. |