| 3:26p |
Šopinga atklāsmes
(Ievadam īsumā par manu kā patērētāja psiholoģisko tipu - varu iztērēt samērā lielas summas gleznām, grāmatām, alkoholam, bet absolūti neinteresē ģērbšanās. No šīs niecīgās pieredzes drānu pirkšanā arī izrietēs tālāk aprakstītās atklāsmes, kas daudziem var šķist naivas.)
Pārsvarā es pa dzīvi pēdējos nu jau 10 gadus eju ar trim pāriem bikšu - vienām gaišām piegulošām džīnām, vienām melnām piegulošām džīnām un uzvalka biksēm. Pirmās divas darbdienai, trešās operai. Šovpavasar abas parastās bikses nu ir tik nodilušas, ka drusku kauns uz darbu iet, plus ļoti konkrēta racionāla liga - cauru bikšdubena kabatu dēļ risks pazaudēt mašīnās atslēgas. Nolēmu nopirkt jaunas biksas.
Bļaģ!
Nevienā veikalā vairs nav normālu piegulošu bikšu, kurām nebūtu kaut kur kaut kas mākslīgi iebalināts, iespīguļots vai iesaplēsts. Esmu pēdējo trši nedēļu laikā izstaigājis brīvos brīžos teju vai visus Rīgas lielveikalus. Jā, konservatīviem ļaudīm, protams, tiek piedāvātas normālas biksas bez debiliem bling-bling vikrustasiem, bet es, vecs panks, nevaru uzvilkt nepiegulošas džīnas, jo tad jūtos kā maisā. Mīļie cilvēki - agrāk arī šauros modeļus varēja nopirkt vienkāršus, vienkrāsainus. Tagad vairs ne. Nav, nav, nav..., nav. Bet ja tomēr kādā retā veikalā gadās - piemēram, šodien "Alfas" "H&M", tad uzmērot izrādās, ka vai nu kaut kur jau ir izdedzis caurums, vai kaut kur izrauts gabals, vai kaut kur vienkārši karājas kaut kāds maisveidīgs izaugums, vai kaut kur pēkšņi vīles aiziet bezmaz 90 grādu leņķī uz otru stilba pusi.
Tas man rada aizdomas, ka tā apģērbu industrija mūsdienās turas uz to, ka tajās bangladešās un vjetnamās vietējais vergturis savāc kaut kādus primātus, nomet viņiem priekšā lielas auduma kaudzes un pavēl - graiziet un šūniet! Un tad, kad viņi kaut ko kaut kādā bezsakarā sagraiza un sašuj, tad kaut kur lielās noliktavās Spānijā un Zviedrijā vienkārši uz aci sašķiro tos drānveidīgos golemus pa kaudzēm - tipa, to varētu uzdot par "regular fit, 34.izmēru", šis drusku izskatās pēc "slim fit, 32.izmēra" utt. Un tad - mīļie, latviešu patērētāji, pērciet, ibio! |