Zarathoustra des classes moyennes
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, September 26th, 2011
| Time |
Event |
| 9:37a |
Bruņinieki un nerri
Katra ieturēta, rezervēta un noslēpumaina džentlmeņa dzīvē pienāk brīdis, kad viņš nenociešas un kļūst par publisku zīmuli.
Un ar to viņa profesionālajiem panākumiem ir krusts virsū.
Vinters no dzelzs veča - Dakāras iekarotāja kļuva par deju šovu varoni un sekoja kaunpilna izdzišana.
Kargins visu laiku bija noslēpumains oligarhs, kas pat intervijas nesniedza, līdz sāka staigāt pa VIP aprindu burziņiem, uzrakstīja grāmatu par tēmu, cik es varens džekiņš, kā miljonus nopelnīju... Un ilgi nebija jāgaida līdz Dieva dusmām.
Tagad, skatos, Šimkus sācis visur vazāties, baudīt fotokameru zibšņus un publiski bučoties ar draudzenīti.
Zīmīgi, zīmīgi... | | 9:42a |
Vilkaču mantiniece. Piezīmes pēc izrādes
- Skultes melodijas un instrumentācija patiešām lieliska un pasaules līmenī.
- Bet kaut kas nu galīgi nav izdomāts ar to, cik skaļi skan orķestris, kamēr artisti dzied. Rezultātā neko nevar dzirdēt un i publika acīmredzami mulst un knosās, i paši dziedoņi saprot, ka kaut kas nav labi, kā rezultātā Bramaņu pāris (galveno lomu atveidotāji) brīžos, kad instrumenti pieklust, lai kompensētu iepriekšējo neveiklumu, iespiedzas tik skaļi, ka nu nekādi vairs nav tas nosaucams par plūstošu un labskanīgu dziedājumu.
- Bez tam tas Bramanis ir no tiem tenoru tembriem, kas reāli besī - tāds 20.gadsimta sākuma manierīgums sen nebija dzirdēts. Nemaz nerunājot par klasisko "ja es tēloju, ka mani māc emocijas, tad jāstampājas ar taisnām kājām kā frankenšteinam".
- Toties Sluckas režija rullē. Dekorācijas, tērpi un mizanscēnas tajās bija baudījums acīm.
Rezumē: Ja grib rādīt, ka latviski arī var operas taisīt (jo ārzemnieki, it īpaši aziāti bija publikā pa pilnam), tad vajag divreiz uzmanīgāk attiekties pret to, kāds ir kopiespaids. |
|