| 2:02p |
---
Cūkas, Vienotība! Streičam Oskaru noskauduši! Nepietiek, ka latvieši intrigu dēļ sačakarēja Rainim Nobeli, tagad vēl šitā!
===
Protests kultūras ministram Intam Dālderim
„Par Latvijas nacionālo interešu nodevību”
Filmu producents Andrejs Ēķis:
Latvijai vienmēr ir jāaizstāv savas intereses. Latvijas interesēs ir parādīt pasaulē nacionālos kultūras dārgumus. Ja mēs nestāstīsim par savu vēsturi un kultūru, kas tad to darīs?
Viena no vietām, kur stāstīt un rādīt savu nacionālo kultūru, ir pasaules nozīmīgākajā filmu skatē, kur tiek piešķirtas ASV Kinoakadēmijas balvas jeb Oskari.
Latvijai šogad bija jāizvēlas starp divām filmām, kuras atbilda ASV kinoakadēmijas kritērijiem: režisora Jāņa Streiča filmu „Rūdolfa Mantojums” un latviešu režisora Māra Martinsona filmu „Amaya” ar starptautisku nosaukumu „Hong Kong Confidential”.
Latvijas kultūras ministrs Ints Dālderis no politisko partiju apvienības „Vienotība”, protams, izvēlējās to, kas viņam šķita atbilstošāka Latvijas kultūrvēsturiskai tradīcijai – filmu par japāņu sievieti, Honkongu, rietumnieku Polu. Varbūt šis stāsts, salīdzinot ar mūsu izcilā lielmeistara Jāņa Streiča filmu par latviskām tradīcijām un Rūdolfa Blaumaņa noskaņām, ir kosmopolītiskāks, bet nezinu, vai Latvijas nacionālo kultūru atspoguļojošs. Kino lielmeistars Jānis Streičs Latvijas vārdu jau ir nesis pasaulē vairākām paaudzēm ar filmām „Cilvēkbērns”, „Limuzīns Jāņu nakts krāsās” un citām.
Protams, moderni ir režisoriem dzīvot citās valstīs, kaut vai Lietuvā - arī tā var uzņemt lieliskas filmas, kāda ir filma „Amaya” ar starptautisku nosaukumu „Hong Kong Confidential”, bet nezinu, vai ASV Kinoakadēmijā tā vēstīs par latviešu kultūru, aktieriem un mentalitāti.
Latvijas kultūras ministrs ir izdarījis savu izvēli, dodot priekšroku kādas tautas kultūras tradīcijām, nezinu, vai arī viņa tauta, kas skatās filmas Latvijas kinoteātros, to vērtēs tāpat.
Lai arī ministrs ir izlēmis atbalstīt Honkongu, mēs ar režisoru Jāni Streiču turpināsim lepoties ar Latvijas kultūru un uzņemt filmas par savu dzimto pauguru, tepat Daugavas krastos, nevis tālajā Ķīnā.
Tagad visi tie, kuri solīja aizstāvēt nacionālās kultūras vērtības – kā to var izlasīt partiju priekšvēlēšanas programmās, var to pierādīt un izlabot savu kļūdu, Oskara balvai izvirzot latvisku filmu par Latvijas nacionālajām vērtībām.
Ja pasaule runās par Latviskām tradīcijām, mēs iegūsim kā valsts. Ja pasaule runās par Honkongu, arī iegūs valsts, tikai ne Latvija.
Ar cieņu,
Andrejs Ēķis |