Zarathoustra des classes moyennes
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Friday, December 4th, 2009

    Time Event
    7:57p
    Gruzīni
    Skatos, te par BG diezgan daudzi Cibā izteikušies, bet par paralēlo pasākumu tiem, kas netika uz BG - vismaz, pavirši paskatoties, ne vārda.

    Tad nu tā: Pirmajā daļā spēlēja gruzīni vieni paši, un tas bija burvīgi. Otrajā daļā spēlēja gruzīni un Pūces etnogrāfiskais orķestris, un kā par nelaimi - būtu labāk, ja spēlētu gruzīni vieni paši. Nu viņiem kaut kā viegli, eleganti un mākslinieciski, a mums - brēc Zane Šmite savu folklorisko brēcamo, bet uz gruzīnu filigrāno virpinājumu fona tas izklausās tik plakani... :(

    Labi tomēr, ka albumā, kuru iegādājāmies turpat koncerta vietā, šajās pašās kompozīcijās gruzīniskais ar latvisko smukāk gūlās kopā. Tātad tomēr tikai koncertversijas izpildījuma vaina.
    8:02p
    Sadzīviski sīkumi
    Eh! Visu mūžu esmu saviem auto izdegušas spuldzītes lukturos mainījis pats. Gan žigulim, gan opelim, gan audi, gan mazdai. Bet nu tagadējam autlanderam viss ir tā samudžināts, ka riskēju tur kaut ko salauzt, ja pats līdīšu klāt. Un tā nu, nīstot sevi kā tādu "padod 14.atslēdziņu - atvainojiet, bet te ir tikai astoņas" tipa baltrocīti, nāksies braukt uz servisu.
    8:05p
    Kārtējo reizi DDT periods. Atziņa nr.1
    Sociālajās zinātnēs ir tāds jēdziens "sociālais kapitāls", ar ko apzīmē indivīda iespēju iespaidot plašākus sabiedrību veidojošās sistēmas jautājumus. Piemēram, oligarham, kas nelegāli ziedo partijai miljonu, sociālais kapitāls ir liels, slaucējai, kam nav miljona, bet kura toties katru nedēļu pagastmājā pārrunā, kur vajadzētu salabot ceļus, sociālais kapitāls ir vidējs, bet dzejniekam, kas sēž jumtistabiņā un ne ar vienu nekontaktē - niecīgs.

    Pieļauju, ka kultūras teorijā tam jau ir speciāls termins, kuru nezinu, bet manā uztverē šo sociālā kapitāla konceptu var piemērot arī kāda mākslas darba spējai radīt labas sajūtas vai pat katarsi. Sociālais kapitāls kā mākslinieciskā baudījuma izraisīšanas kapitāls.

    Mans dziļi subjektīvais viedoklis ir, ka Ševčuka vienā piecas sekundes stieptā vārdā "zverj" dziesmas "Čornij Pjos Peterburg" 1991.gada eponīmajā koncertalbuma versijā ir tikpat liels sociālais kapitāls, cik visā, visā, visā, ko latviešu rokmūzika saražojusi pēdējos 10 gados. Un arī lietoju vārdu "tikpat liels" tikai tāpēc, ka 50% no tā, kas uz latviešu svaru kausa, ir Andžoņa "Vasara pilsētā", 49% - Hobos, Hospitāļi un Soundarcade, un atlikušais 1% visu tumsu, geinfāstu, aišu un citu pirdienu daiļrade kopā ņemot.
    8:14p
    Kārtējo reizi DDT periods. Atziņa nr.2
    Nācijas katastrofālās debilitātes kārtējā izpausme, protams, blakus Ādažu čipsu reklāmas klipiem, Laimas akcijai nolikt ziedus no pulksteņa līdz piemineklim un citām vemšanas reakciju izraisošām parādībām, ir Cibā jau pārrunātā popdziedoņu ierakstītā "Palīdzi Dievs, visai latviešu tautai" versija.

    Tas parāda, cik ļoti popa scēna (un viss viņu domāšanas veidu pārstāvošais nācijas vairākums) nejūt zemstrāvas, ja var kaut ko tādu izdarīt, laikā, kad vienīgais, kas varētu ideoloģiski mobilizēt ir tāds savas nācijas trulumu un klaunādiskumu atzītošs, bet reizē to suminošs naratīvs, kāds Kusturicas filmās, Hermaņa pēdējās izrādēs vai Ševčuka "skoļko raz pokativšis moja golova s perepolņenoj plahi ļetela sjuda, gde Rodina".

    Jo tikai, ja kaut ko tādu simtreiz pārmaltu, pārmaltu galvās, saprastu, ka paši vien pie visa vainīgi, bet tieši tas liek saņemties... Varbūt tad kaut kas mainītos. Bet laikam jau nevajag to nevienam.

    << Previous Day 2009/12/04
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba