| 6:09p |
kāpēc nomira rokenrols
Agrākos laikos, kad rokenrols vēl bija dzīvs, tā dzīvīgumu apliecināja televizora izsviešana pa logu. Boba Geldofa tēlotais Pinks filmā "Siena" ir visu televizor-sviedēju kvintesence savu titānisko rokenrolā un bērnības traumās sakņoto ciešanu dēļ. Taču televizoru pa logu lidināja katrs sevi cienošs rokmūziķis visās viesnīcās, kur tikai piekļuva - rolingstoni, zepelīni, utt. Kīts Mūns (nu no "The Who" - tiem, kas nezina, kas ir KM) esot noalgojis vairākus taksometrus, lai tie bloķē ielas ap viesnīcu, kur viņam sagribējās pamētāties.
Nav grūti saprast, kāpēc tieši televizors. Pirmkārt, televizors septiņdesmitajos joprojām bija salīdzinoši nesen izgudrots. Tas simbolizēja tehnoloģisko progresu un tam bija arī tīri materiāla vērtība. Tātad, sašķaidot televizoru, īstais rokenroleris demonstrēja, ka viņam naudas kā spaļu un destrukcijas vārdā var atļauties izdevumus (līdzīgi ar to ģitāru dedzināšanu un dauzīšanu). Otrkārt, televizors simbolizēja visus tos miljonus mietpilsoņu - pie televizora dirnētāju, sacelšanās pret kuriem bija pati rokerola dumpja būtība. Treškārt - televizors ir liels, pilns ar visādām lampiņām un tāpēc smuki šķīst.
No šī visa izriet, kāpēc rokenrols ir miris. Jo šodien vairs nav nekā tik jēgpilna kā televizors, ko lidināt pa viesnīcu logiem. Visas tehnoloģijas progresu un mietpilsoņu intereses simbolizējošās ierīces ir kļuvušas maziņas, plakanas un nemaz ne pateicīgas vizuāli iespaidīgai izšķaidīšanai. Tā. Žēl šīs paaudzes. |